Šie ir daži no būtiskākajiem vēsturiskajiem mezgliem latviešu valodas attīstībā kopš XVI gadsimta.«Tas, ka mūsu valoda, tostarp rakstītā un iespiestā formā, normēta un literāra ir tik sena, var būt atklājums arī dažam labam latvietim,» saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Viņa sastādīto testu par latviešu valodas vēsturi publicējam zīmīgā brīdī - dienu pirms tautas nobalsošanas par mūsu valodas kā vienīgās šīs valsts valodas statusu.Starp citu, 1988. gadā tautas balsojumā 354 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nobalsoja par Latvijas PSR Konstitūcijas labojumu, kurā tika noteikts, ka «Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda».
1. PIRMĀS GRĀMATAS UN GRAMATIKAS PIRMSĀKUMI
Pirmās grāmatas latviešu valodā XVI gadsimtā tika iespiestas ārpus Latvijas, pati pirmā – 1525. gadā (baznīcas rokasgrāmata). Rīgā pirmo grāmatu iespieda 1615. gadā. XVII gadsimta pirmajā pusē tika publicētas ne tikai baznīcas rokasgrāmatas ar dziesmu tekstiem, bet arī vārdnīca un sprediķu grāmata. Gadsimta beigās tika publicēts pirmais Bībeles izdevums latviešu valodā, kā arī ābeces.
Visu pirmo tekstu sastādītāji bija vācieši. Kurš no viņiem izveidoja pirmo gramatiku un nostiprināja vidus dialektu latviešu valodā, kā arī t. s. veco ortogrāfiju?
1. Nikolajs Ramms (? Rīgā – 1532), pirmais latviešu draudzes mācītājs Rīgas Jēkaba baznīcā, Rīgas pilsētas bibliotēkas pārzinis (1524).
2. Georgs Mancelis (1593–1654), mācītājs Zemgalē un Tērbatas Universitātes rektors.
3. Kristofors Fīrekers (1615–1685), latviešu garīgās un laicīgās dzejas pamatlicējs.
4. Ernests Gliks (1652–1705), mācītājs Vidzemē un Maskavas Vācu ģimnāzijas rektors.
Atbilde. Georgs Mancelis (1593–1654), mācītājs Zemgalē un Tērbatas Universitātes rektors.
2. BRĀĻU DRAUDŽU KUSTĪBA
1729. gadā Vidzemē no Hernhūtes ieradās namdaris Kristiāns Dāvis un divi audēji Timotejs Fīdlers un J. Grasmanis. Iemācījušies latviešu valodu, viņi iesāka brāļu draudžu skolu tīkla veidošanu, kas bija viens no pirmās nacionālās atmodas faktoriem vēl XVIII gadsimtā. Latvieši kļuva par dažāda rakstura tekstu radītājiem. Brāļu draudžu kustība izveidoja izpratni par to, ka Latvija ir tur, kur dzīvo latvieši.
Lai izveidotu skolu tīklu, vispirms 1738. gadā tika nodibināta un uzcelta skolotāju sagatavošanas skola – seminārs. Kurā vietā tas bija?
1. Rīgā (Pārdaugavā).
2. Valmierā (Valmiermuižā).
3. Kauguros (Mūrmuižā).
4. Valkā (Lugažos).
Atbilde. Valmierā (Valmiermuižā).
3. BALTIJAS VĀCIEŠI - VALODAS PĒTNIEKI UN KOPĒJI
Apgaismības laikmetā XVIII gadsimta otrajā pusē virkne Baltijas vāciešu savu darbību veltīja latviešiem – ar latviešu valodu nodarbojās Latviešu draugu biedrība (Kurzemes un Vidzemes mācītāji), Augusts Bīlenšteins ir pirmās zinātniskās latviešu valodas gramatikas autors. Viņi publicēja darbus latviešu valodā, t. sk. oriģinālliteratūru, rakstīja par latviešiem vāciski, pieskaroties vēstures, izglītības, valodas, folkloras u. c. aspektiem.
Kurš no šiem vīriem licis uz sava kapakmens iegravēt uzrakstu latviešu valodā, sevi nodēvējot «Latvis»?
1. Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu (1714–1796), mācītājs Sēlijā, vairāku grāmatu autors.
2. Johans Gotfrīds Herders (1744–1803), bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un Eiropas mēroga filozofs. Rīgas Domskolas rektors. Viņa darbos pirmo reizi publicēts latviešu dainu paraugs.
3. Kārlis Gothards Elverfelds (1756–1819), vācu tautības luterāņu mācītājs Apriķos, publicists un literāts. Neredzīgā Indriķa garīgais tēvs.
4. Garlībs Helvigs Merķelis (1769–1850), vācbaltiešu rakstnieks un publicists, grāmatas Latvieši autors.
Atbilde. Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu (1714–1796), mācītājs Sēlijā, vairāku grāmatu autors.
4. JAUNVĀRDU TAPŠANA
Juris Alunāns (1832-1864) rakstīja: «..turiet savu tēvu Valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās. Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet, tās iemācījušies, arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas, tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu starpā ātri piejemsies, tad latvieši tiks godāti arī no tiem, kas tagad tos var tik smādēt vien…»
Juris Alunāns ļoti daudz paveica latviešu valodas kopšanā gan publicistikā, gan atdzejojumos (Dziesmiņa). Viņš radīja arī virkni jaunvārdu. Taču viņš nebija vienīgais. Valodas labskanību veicināja arī citi jaunlatvieši - Kronvaldu Atis, Krišjānis Barons, vēlāk Stērstu Andrejs u. c. Kuru no šiem vārdiem darinājis Juris Alunāns?
1. Burtnīca.
2. Izglītība.
3. Pareizrakstība.
4. Skolotājs.
Atbilde. Skolotājs.
5. VALODAS KOPŠANA PIRMS VALSTS
Zinātniski un sistemātiski latviešu valodas pētniecību iesāka baltvācu mācītājs Augusts Bīlenšteins. Tās kopšanu un attīstību turpināja Kaspars Biezbārdis, Fricis Brīvzemnieks, Kārlis Mīlenbahs, Jānis Endzelīns u. c. 1918. gadā LR Satversmē tika ieļauta norma par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. 1919. gadā vienlaikus ar Latvijas Universitātes dibināšanu tika izveidota Valodnieciski filozofiskā fakultāte.
Pirms Latvijas valsts izveidošanas bija dažādas sabiedriskās organizācijas. Kura no tām apvienoja valodnieku spēkus latviešu valodas kopšanai?
1. Latviešu literārā (arī Draugu) biedrība.
2. Rīgas Latviešu valodas un literatūras biedrība.
3. Rīgas Latviešu biedrība.
4. Rīgas Latviešu sabiedrība.
Atbilde. Rīgas Latviešu biedrība.
6. RUSIFIKĀCIJA LATVIJĀ
Krievijas impērija iesāka rusifikāciju Latgalē pēc t. s. poļu dumpja 1865. gadā, kad atļāva iespiest grāmatas tikai ar kirilicas burtiem. 1885. gadā rusifikācija sevišķi pastiprinājās arī Kurzemes un Vidzemes guberņās, kad skolās tika aizliegta latviešu valoda. Ar 1940. gadu latviešu valoda atkal zaudēja valsts valodas statusu.
Kam pieder šie vārdi: «Nevaru pateikt, kas ir pretīgāks: krievu haotiskums vai baltiešu mantas krāšana godīgā darbā un taupīgums.»
1. Antonam Čehovam.
2. Fjodoram Dostojevskim.
3. Ļevam Tolstojam.
4. Ivanam Turgeņevam.
Atbilde. Fjodoram Dostojevskim.
7. LATVIEŠU ORTOGRĀFIJAS REFORMA - PĀREJA NO GOTU RAKSTĪBAS UZ LATĪŅU RAKSTĪBU TAGADĒJĀ VEIDĀ
Lai gan pāreja no gotu rakstības uz latīņu rakstību notika pakāpeniski līdz pat XX gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, jaunās ortogrāfijas reforma tika sagatavota jau 1908. gadā.
Kurš no latviešu valodniekiem vadīja šo reformu?
1. Kārlis Mīlenbahs (1853–1916), valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības pamatlicējiem.
2. Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņš-Dravnieks (1858–1927), tulkotājs, valodnieks, žurnālists, skolotājs.
3. Pēteris Šmits (1869–1938), valodnieks, etnogrāfs un orientālists sinologs.
4. Jānis Endzelīns (1873–1961), valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Atbilde. Kārlis Mīlenbahs (1853–1916), valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības pamatlicējiem.
8. TRIMDA - LATVIEŠU SKOLAS, MEDIJI, GRĀMATAS, BIBLIOTĒKAS, TEĀTRI
Latvieši vairāku izceļošanu apstākļos ir centušies saglabāt valodu un kultūru. Pēc Otrā pasaules kara trimdas latvieši daudzviet pasaulē izveidoja un uzturēja latviešu skolas, preses izdevumus, grāmatas, bibliotēkas, teātri un arī Dziesmu svētkus.
Kad bija pirmie koncerti Rīgā, kuros grupa Čikāgas piecīši varēja pārliecināties, ka visas viņu dziesmas padomju laikos bija labi pazīstamas Latvijā?
1. XIX Dziesmu svētki Rīgā.
2. Koncerti Mežaparka estrādē.
3. XX Dziesmu svētki Rīgā.
4. Dziesmu un deju svētki Rīgai 800.
Atbilde. Koncerti Mežaparka estrādē.
9. SIMBOLISKIE ASTOŅDESMITIE - LATVIJĀ NEATKARĪBAS CEĻA PAVASARIS
1988. gadā tautas nobalsošanā 354 000 Latvijas iedzīvotāju nobalsoja par LPSR Konstitūcijas labojumu, kurā tika noteikts: «Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda.» Lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tika pieņemts 1988. gada 6. oktobrī. Šajā laikā Latvijas iedzīvotāju patriotisko noskaņu uzjundīja kāda īpaša dziesma, kas 1986. gadā uzvarēja tolaik ļoti populārajā Mikrofona aptaujā. Šī dziesma iekļauta Latviešu patriotisko dziesmu izlasē, nesen tā piedzīvoja atkārtotu triumfu TV mūzikas šovā.
Kas šī ir par dziesmu?
1. Kamolā tinēja, Imants Skrastiņš (Raimonda Paula un Vizmas Belševicas dziesma).
2. Dzimtā valoda, Līvi. (Ainars Virga, Gregore Vieru, atdzejojis Leons Briedis/ Imants Ziedonis).
3. Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas, Mirdza Zīvere (Zigmara Liepiņa dziesma).
4. Baltā saule, Margarita Vilcāne (Raimonda Paula un Ziedoņa Purva dziesma).
Atbilde. Dzimtā valoda, Līvi. (Ainars Virga, Gregore Vieru, atdzejojis Leons Briedis/ Imants Ziedonis).
10. LATVIEŠU - OFICIĀLĀ ES VALODA
Eiropas Savienībā (ES) ir vairākas oficiālās un darba valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, vācu un citas. Pirmās ES oficiālās un darba valodas bija franču, itāļu, nīderlandiešu un vācu valoda, proti, toreizējo dalībvalstu valodas. Kopš tā laika ES ir pievienojušās daudzas valstis, tāpēc ir palielinājies arī oficiālo un darba valodu skaits. Tomēr oficiālo valodu ir mazāk nekā ES dalībvalstu.
Cik ES ir oficiālās un darba valodas?
1. 21.
2. 23.
3. 25.
4. 27.
Atbilde. ES ir 23 oficiālās valodas. Tas ir mazāk nekā ES dalībvalstis (27), jo dažās no valstīm runā vienā valodā. Piemēram, Beļģijā valsts valoda ir franču, nīderlandiešu un vācu, savukārt Kiprā vairākums iedzīvotāju runā grieķu valodā, kurai ir oficiālās valodas statuss.