Kultūras krustpunktu ietvaros notiks arī Latvijas valsts simtgades programmas noslēguma konference No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva ar programmas novērtējuma rezultātu prezentāciju un kultūras sektora pārstāvju vērtējumiem par tādām tēmām kā radošas personas statuss, kultūrpolitikas akcenti jaunajās pamatnostādnēs un kultūras nozares attīstības perspektīvas.
Konferenču sērijas notikumi interesentiem būs skatāmi LKA sociālo mediju platformā Facebook un Youtube kanālā.
1. novembrī plkst. 10.00–17.00, konferenču sērijas Kultūras krustpunkti XV atklāšanas notikumā, Kultūras ministrijas Valsts pētījumu programmas projekta Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai / CARD partneri – LKA, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts – sniegs ieskatu programmas apakšprojektu tēmu daudzveidībā, kā arī iepazīstinās ar pirmajā programmas īstenošanas gadā tapušajiem pētījumiem un iezīmēs turpmākās ieceres. Konferencē tiks meklētas atbildes uz tādiem jautājumiem kā – Kas ir kultūras ekosistēma, kā pētīt kultūras un radošo sektoru, kāpēc jāpēta kultūras un mākslas vēsture, kādus nozīmīgus resursus sniedz atmiņas institūcijas? Noslēgumā uz diskusiju tiks aicināti mākslas augstskolu studējošie, lai dalītos pieredzē un ieguvumos, iesaistoties pētnieciskajā darbā. Darba valoda – latviešu.
Liela uzmanība Valsts pētījumu programmā tiek pievērsta mākslas un pētniecības sinerģijai, tāpēc konferences ietvaros 1. novembrī plkst. 19.00 LKA Nacionālajā filmu skolā (Elijas iela 17) ikviens interesents tiks aicināts uz operfilmas Baņuta bezmaksas seansu ar dramaturga Evarta Melnalkšņa ievadvārdiem. Operfilmas autori ir Berlīnes mūzikas teātra kolektīvs Hauen und Stechen un Latvijas mākslinieki – komponists Jēkabs Nīmanis, mūzikas teātra dramaturgs Evarts Melnalksnis, latviešu aktieri un solisti Laura Grecka, Armands Siliņš un Sniedze Kaņepe. Ieeja seansā, uzrādot sadarbspējīgu sertifikātu par vakcināciju vai Covid-19 pārslimošanu un personu apliecinošu dokumentu!
2. novembrī plkst. 10.00–18.00 konferencē LKA pētnieciskais profils: temati, jautājumi un atbildes tiks prezentēti 2021. gadā īstenotie LKA pētījumu projekti. Projekta Radošās industrijas mazajās pilsētās: potenciāls un devumi ilgtspējai pētnieku grupa raksturos radošo industriju profilu un resursus mazajās pilsētās, uz diskusiju par radošo industriju labās prakses piemēriem mazajās pilsētās un to attīstības iespējām aicinot uzņēmējus. Pilskalnu pētnieku grupa pastāstīs, kā notiek pilskalnu jaunatklāšana un kā veidojas vietas nozīme jaunatklāto pilskalnu kontekstā. Pētījuma Nacionālisma māksla: sociālā solidaritāte un atstumtība mūsdienu Latvijā pētnieki pievērsīs uzmanību aktuālajam jautājumam – kāda ir mākslas loma solidaritātes veidošanā un uzturēšanā demokrātiskā sabiedrībā? Pētījuma rezultāti sniegs iespēju uzzināt, kā mūsdienu mākslinieki izprot un skaidro mākslinieciskās brīvības, cenzūras un pašcenzūras izpausmes mūsdienu Latvijā. Diskusijā Dzīvais kultūras mantojums. Prakses un izaicinājumi ar nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvjiem iecerēts noskaidrot, kā ikdienā dzīvesveids saplūst ar mantojuma saglabāšanu un kāda ir kopienas pārstāvju pieredze un motivācija iesaistīties tradīciju uzturēšanā. Darba valoda – latviešu.
3. novembrī plkst. 9.30–17.20 norisināsies kopīgi ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju organizētā Latvijas valsts simtgades programmas novērtējuma konference No pirmās uz nākamo simtgadi: veikums, pieredze un perspektīva, kurā piedalīsies gan valsts simtgades programmas plānotāji, gan īstenotāji, gan arī pētnieki, kuri prezentēs programmas ietekmes izvērtējumu. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts analizēs, kā valsts simtgade ietekmējusi vēstures komunikāciju, Aizsardzības ministrijas Militāri publiskās informācijas nodaļas vadītāja Dace Kundrāte vērtēs valsts simtgadi no aizsardzības nozares perspektīvas, Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupas vecākā referente Margarita Feizaka pastāstīs, kā tika īstenota Ārlietu ministrijas publiskās diplomātijas programma.
Par reģionu iespējām, īstenojot Latvijas valsts simtgades programmu, pieredzē dalīsies kultūras centra Siguldas Devons vadītāja Jolanta Borīte, savukārt Rīgas iesaisti simtgades programmā raksturos Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite. Par jauniešu iniciatīvas Latvijas karoga ceļš stāstīs tās organizatore Lelde Kristiāna Vozņesenska (Latvijas valsts simtgades birojs), savukārt par projektu, kas, pateicoties simtgades programmai, attīstījies par kultūrizglītības programmu, – Latvijas skolas soma, stāstīs programmas vadītāja Aija Tūna. Konferences trešā daļa ir veltīta aktuālo kultūrpolitikas procesu vērtējumiem, diskusijas ietvaros skatot tādas tēmas kā radošās personas statuss, kā arī uzklausot kultūrpolitikas veidotāju ziņojumus par jaunajām kultūrpolitikas pamatnostādnēm, kā arī kultūras nozares attīstības perspektīvām, piedaloties Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei un valsts sekretāres vietniekam kultūrpolitikas jautājumos Uldim Zariņam. Darba valoda – latviešu.
4. novembrī plkst. 10.00–18.00 norisināsies starptautiskā zinātniskā konference Mākslas un zinātnes sinerģija izglītībā un kultūrtelpā, kurā ārvalstu speciālisti, LKA, LMA, JVLMA profesionālās doktorantūras studējošie un kultūras nozares profesionāļi atklās savas refleksijas par mākslā balstītas pētniecības un pētniecībā balstītas mākslas pieredzi, mākslas un pētniecības daudzveidīgas mijiedarbes un sinerģijas izpausmēm, kā arī labās prakses piemērus aktuālajā kultūrtelpā. Arī šī konference notiek Kultūras ministrijas Valsts pētījumu programmas projekta Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai / CARD ietvaros, jo tematiski ir veltīta projekta nozīmīgai tēmai – pētniecības un mākslas sinerģijām. Dramaturgs Evarts Melnalksnis skaidros to, kā pētniecība ietekmējusi operfilmas Baņuta veidotājus, sniedzot ieskatu konkrētās operfilmas ainās, kinorežisors Matīss Kaža vērtēs pētniecības lomu kino tapšanas procesā, savukārt LMA rektors Kristaps Zariņš reflektēs par glezniecību kā personīgo uzskatu atspoguļojumu par lietu kārtību.
Konferencē savus pētījumus prezentēs arī ārvalstu pētnieki – Tallinas Universitātes profesors Francisko Martinezs (Francisco Martinez), kurš pievērsīsies izstādei kā izpētes metodei un etnogrāfiskajiem eksperimentiem ar māksliniekiem, un Londonas Universitātes pētniece Magda Šmukalla (Magda Schmukalla), kura reflektēs par postkomunistisko šķēršļu lomu mūsdienu Eiropas identitātes krīzē. Darba valoda – latviešu un angļu.
5. novembrī, sākot no plkst. 10.00, visas dienas garumā norisināsies konferences darbs sešās paralēlās tematiskās sekcijās: Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes; Kultūras un radošās industrijas, kultūras un mākslas socioloģija, kultūras menedžments, kultūrpolitika; Skatuves māksla; Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki; Starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā; Māksla, literatūra un vizualitāte. Sekcijās par aktualitātēm kultūras nozarē un pētījumu rezultātiem informēs vairāk nekā 70 pētnieki un nozares speciālisti, kā arī norisināsies diskusijas. Darba valoda – latviešu un angļu.
Konference organizēta un konferences materiāli izstrādāti Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība, Nr.1.1.1.5/18/I/017 un Kultūras ministrijas Valsts pētījumu programmas projekta Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu ietvaros. Konferencē tiek prezentēti arī vairāki pētījumi, kas atbalstīti Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā, ko finansē Latvijas Zinātnes padome.
Konferences notikumu programmas pieejamas: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/nedelas-garuma-tiessaiste-bus-skatama-latvijas-kulturas-akademijas-starptautiska-konferencu-serija-kulturas-krustpunkti-xv/