"Neizglītots cilvēks vienkārši ir vairāk tendēts uz sliktu veselību, jo mazāk spējīgs sarūpēt nepieciešamo medicīnisko aprūpi sev un savai ģimenei," skaidro UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macura. "Lasīt un rakstītprasme ir nozīmīgs līdzeklis, kas nodrošina sabiedrības veselības saglabāšanu."
Pēdējos gados neizglītoto pieaugušo skaits ir samazinājies no 871 miljoniem (1985. – 1994. gada periodā) līdz 776 miljoniem (2000. – 2006. gada periodā). Savukārt globālais izglītības reitings no 76% pacēlies uz 84%. Tomēr, neskatoties uz to, aptuveni 774 miljoni cilvēku pasaulē, tas ir – gandrīz viena piektā daļa pieaugušo joprojām neprot ne lasīt, ne rakstīt; 75 miljoni bērnu nav iekļauti izglītības sistēmā. Šajā kontekstā ļoti daudzas valstis nespēs sasniegt mērķi līdz 2015. gadam nodrošināt, ka pieaugušo izglītība sasniedz 50%. Tas ir viens no sešiem programmas "Izglītība visiem" (Education For All (EFA)) mērķiem, kas tika izvirzīts 2000. gada Pasaules izglītības forumā Dakārā.
Starptautiskā Lasīt un rakstītprasmes diena UNESCO tiks atzīmēta ar UNESCO Starptautiskās Lasīt un rakstītprasmes balvu (UNESCO International Literacy Prizes) pasniegšanu, izceļot izglītības programmas Brazīlijā, Etiopijā, Dienvidāfrikā un Zambijā, kas atzītas kā pozitīvs ieguldījums sabiedrības veselības veicināšanā. Tāpat UNESCO rīko arī apaļā galda diskusiju par lasītprasmes un veselības saistību. Tajā piedalīsies ANO Programmas cīņai ar HIV/AIDS (UNAIDS) izpilddirektors Mišels Sidibe (Michel Sidibe), Globālā Bērnu tīkla (Children’s Global Network) ģenerāldirektos un viens no dibinātājiem Mehnazs Azizs (Mehnaz Aziz), Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektora asistents Hiroki Nakatani (Hiroki Nakatani), jezuītu priesteris, Zambijas Universitātes goda profesors un globālās HIV/AIDS kustības aktīvists Maikls Dž. Kellijs (Michael J. Kelly).