Muzeji, arhīvi, bibliotēkas un citas atmiņu institūcijas un krātuves tika aicinātas apzināt dokumentu oriģinālus vai oriģinālu kolekcijas, kas liecina par kādu nozīmīgu vēsturisku pavērsienu norisi vai ietver būtiskus faktus par kādu notikumu, īpaši Latvijas vēsturē, un izvirzīt tos programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajam reģistram. Programma ir vērsta ne tikai uz mantojuma saglabāšanu, bet arī uz zināšanu pieejamības veicināšanu.
Sēdes laikā tika pieņemts lēmums iekļaut UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā Latvijas Fotogrāfijas muzeja nomināciju Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, Latvijas Nacionālā arhīva nomināciju Rīgas rātes protokoli, 1603–1890, kā arī papildināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas nomināciju Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18.–20. gadsimts ar jauniegūtiem rokrakstiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rakstniecības un mūzikas muzeja un Tukuma muzeja nomināciju Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss papildināt ar vēl septiņām vēstulēm no Okupācijas muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Tukuma muzeja un Rīgas Ebreju kopienas muzeja Ebreji Latvijā.
Dokumentārā mantojuma liecību piederība UNESCO Pasaules atmiņas Latvijas nacionālajam reģistram ir priekšnosacījums pretendēšanai uz pieteikumu starptautiskajam reģistram, kas nozīmē ne tikai dokumentārā mantojuma vienības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību, bet arī valsts pausto atbildību šo mantojumu saglabāt un darīt to pieejamu ikvienam pasaules iedzīvotājam. UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā no Latvijas iekļauts: Dainu skapis, Baltijas valstu kopīgā nominācija - Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, kā arī Polijas sagatavotā nominācija par Ļubļinas ūnijas noslēgšanas akta dokumentu.
2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO –, kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā. Asambleja ir UNESCO LNK augstākā institūcija, kas sanāk kopā vismaz divas reizes gadā. Savukārt komisijas ikdienas darbu organizē UNESCO LNK ģenerālsekretārs.