Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis uzskata, ka premjera rezolūcija būtiski neietekmēs veselības apdrošināšanas tirgu, jo valsts iestāžu darbinieku īpatsvars apdrošināto personu vidū nav liels. "Tā ietekme nebūtu tik būtiska uz tirgus attīstību, vairāk tas tieši skars pašu valsts iestāžu darbiniekus, kuriem jau šobrīd ir ievērojams algu samazinājums. Svarīgāk ir turpināt reformēt pašu veselības aprūpes sistēmu, jo tās sniegto pakalpojumu cenas pieaug un pieejamība arvien samazinās," norāda J. Dumpis.
Vienlaikus ar rezolūcijas starpniecību pieprasīts nekavējoši veikt nepieciešamās darbības, lai lauztu noslēgtos līgumus, vienojoties ar apdrošinātāju par līguma laušanu un ieguldīto valsts finanšu līdzekļu atgūšanu, vai arī vienoties ar valsts iestādes darbiniekiem, ka iegādātās veselības apdrošināšanas polises tiek apmaksātas no viņu personīgajiem līdzekļiem, veicot proporcionālu ikmēneša atvilkumu no mēnešalgas līdz polises derīguma termiņa beigām. Veicot darbības, lai lauztu līgumus vai mainītu tajos ietvertos nosacījumus, Ministru prezidents lūdz ievērot līdzekļu efektīvas un racionālas izmantošanas principus, lai neradītu papildus zaudējumus valsts budžetam.
Kā skaidro J. Dumpis, veselības apdrošināšanas tirgū nav vienota prakse par līgumu laušanu, tāpēc ir grūti prognozēt, kuri šobrīd spēkā esoši līgumi par valsts iestāžu veselības apdrošināšanu būtu laužami un cik no tā iegūs valsts budžets. "Efekts budžeta izdevumu samazināšana nebūs ievērojams," gan ir pārliecināts J. Dumpis.
Rezolūcija nosaka, ka līdz 16.oktobrim valdības vadītājam jāiesniedz detalizētu informāciju par veiktajām darbībām veselības apdrošināšanas līgumu laušanā un kopējo summu, kas tiks atgriezta atpakaļ valsts budžetā.
Līdz 2.oktobra plkst. 12:00 visiem ministriem un KNAB vadītājam Valsts kancelejā jāiesniedz ministriju, kā arī padotībā un pārraudzībā esošo valsts tiešās pārvaldes iestāžu, noslēgtos un joprojām spēkā esošos līgumus par veselības apdrošināšanas pakalpojumu iegādi. Vienlaikus iestādēm jāsniedz informāciju, vai 2010.gada valsts budžeta projektā un ministriju budžeta pieteikumos ir iekļauts līdzekļu pieprasījums, kuru bija plānots novirzīt veselības apdrošināšanas pakalpojuma iegādei.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un nepieciešamību ievērojami samazināt budžeta izdevumus, Valsts kanceleja šogad saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises no budžeta līdzekļiem neapmaksāja. Pēc cenu aptaujas apdrošinātāju tirgū, Valsts kancelejas darbiniekiem tika piedāvāts no saviem līdzekļiem apmaksāt polises, ko izmantoja aptuveni divas trešdaļas cilvēku, katrs samaksājot 240 latus par polisi.