Neskatoties uz nodarbinātības kāpumu, darba meklētāju īpatsvars trešā ceturkšņa laikā pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 11,8% (2.ceturksnī – 11,4%). To ietekmēja darba meklētāju un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad šie abi rādītāji diezgan negaidīti uzrādīja samazinājumu. Trešajam ceturksnim parasti gan ir raksturīgs bezdarba kritums, ņemot vērā sezonālos darbus, līdz ar to pēdējos pāris ceturkšņos vērojamās svārstības uz vienu un otru pusi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā varētu būt saistītas ar darba apsekojuma datu neprecizitāti. Turklāt bezdarba līmeņa un nodarbinātības vienlaicīgs kāpums iespējams tieši darba tirgus situācijas uzlabošanās dēļ, kad darba tirgū sāk atgriezties tie cilvēki, kuri iepriekš darbu nemeklēja vai arī bija zaudējuši cerības atrast to. Tas palielina uzņēmēju iespējas atrast piemērotāku darbinieku, tajā pašā laikā bezdarba rādītāja krišanās var būt lēnāka.
Gada pēdējā ceturksnī darba tirgus statistiku negatīvi ietekmēs ne tikai sezonas darbu beigšanās, bet arī Liepājas metalurga problēmas un darbinieku atlaišana, kā rezultātā bezdarba rādītājs palielināsies. Nākamgad nodarbināto iedzīvotāju skaits turpinās palielināties un darba meklētāju skaits varētu samazināties zem 10% atzīmes.