Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Kaprāns uzskata, ka Rīgas pašvaldības vēlme šķirot fiziskās personas pēc izcelsmes un reģionālās identitātes ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām brīvi pārvietoties, kā arī pārkāpj Eiropas Savienības tiesības. Tāpat Kaprāns savā sūdzībā norāda, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. pants paredz brīvu pārvietošanos un dzīvesvietas izvēli, savukārt dzīvesvietas deklarēšanai ir citas funkcijas. Eiropas Savienības tiesa jau šāda veida jautājumus ir izlēmusi lietās pret Itālijas Republiku un Spānijas Karalisti. Līdz ar to Rīgas pilsētas domes lēmums acīmredzami ierobežo Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju cilvēktiesības.
"Nevajag traumēt Latvijas cilvēkus un bremzēt tautsaimniecības izaugsmi, mūsdienās cenšoties atdzīvināt cariskās Krievijas dzimtbūšanas un padomju pieraksta praksi, kas segregē iedzīvotājus," uzsver sūdzības iesniedzējs, skaidrojot, ka Rīgas pašvaldības lēmums ir uzbrukums tradicionālajam Latvijas dzīvesveidam, kuru raksturo ikdienas mijiedarbība starp pilsētu un laukiem. Komunikāciju zinātņu doktors Kaprāns savā sūdzībā norāda, ka Rīgas pilsētas dome pieņēmusi Saistošos noteikumus Nr. 58 bez jebkādas izpētes, bez jebkāda vērā ņemama sociāla vai ekonomiska pamatojuma.
Sūdzības iesniedzējs nāk no Zaļenieku pagasta, bet ir deklarēts Jelgavā, ko uzskata par savas reģionālās identitātes fundamentu; vienlaikus viņš ir reģistrēts kā Igaunijas pastāvīgais iedzīvotājs, taču Rīgā viņam pieder nekustamais īpašums, kā arī Rīgā viņš īsteno atsevišķus pētniecības projektus.