Eiropas Parlaments 2012.gada 13.decembrī, piekrītot, ka situācija metalurģijā ir dramatiska, uzdeva Eiropas Komisijai līdz šā gada jūnijam izstrādāt nozares atbalsta programmu. Šajā kontekstā Liepājas metalurgs negaidīja šādu valdības attieksmi pret rūpnīcas problēmām.
Jāuzsver, ka Liepājas metalurgs no valdības neprasa investīcijas, bet darbību, saskaņotu ar plānu uzņēmuma izvešanai no krīzes situācijas. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. Aizvadītajās dienās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals bija Stambulā, Londonā un Milānā, lai runātu par investoru piesaisti Liepājas metalurgs.
Šī gada 18.martā Liepājas metalurgs galvenais akcionārs Sergejs Zaharjins finanšu ministram Andrim Vilkam un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam iesniedza "Pasākumu plānu uzņēmuma izvešanai no krīzes", par kuru laikā līdz 26.martam netika saņemti ne jautājumi, ne piebildes, tādēļ ir nekorekti apgalvot: "No akcionāru puses nav biznesa plāna."
Valdība izteica apgalvojumu - ja Ernst & Joung Baltic veiktais audits parādīs, ka uzņēmumā nav veiktas prettiesiskas darbības, tā sniegs savu atbalstu. Audits apliecina, ka Liepājas metalurgs tās nav konstatētas, bet valdība no atbalsta pagaidām atturas.
Esošajā tirgus situācijā apgrūtinājums ir arī nesamērīgi pieaugošais OIK maksājums (pēdējos piecos gados Liepājas metalurgs samaksājis OIK maksājumos ap 11 miljoniem latu un šogad OIK daļa rēķinos par elektroenerģiju ir gandrīz 10 miljoni latu). OIK ir valdības atbildība. Situācijā, kad Latvijas ražotājam ar eksporta apjomu 98% ir sarežģījumi, valdība nedrīkst pagriezt muguru un noskatīties, kā uzņēmums grimst.
Tad, kad metalurģijas nozarē ES un uzņēmumā viss bija kārtībā - kad tika maksāti 10 miljoni latu gadā nodokļos, kad desmit gadu garumā saviem līdzekļiem tika modernizēta ražošana un 2011.gadā uzcelts modernākais Eiropā tēraudkausēšanas komplekss, kad tika pārņemti un savesti kārtībā stadioni Liepājā un Ledus halle, kad tika uzturēts bērnu sports 600 Liepājas bērniem un nodrošinātas vismaz 15 000 darba vietas visa holdinga uzņēmumos un plaša sociāla programma strādājošajiem, Liepājas metalurgs saņēma atbilstošu valdības uzmanību. Šodien, kad uzņēmumu ir skārusi visā Eiropas Savienībā esošā metalurģijas nozares krīze, mēs nezaudējam cerību par valdības pareizu izvēli, izmainot nostāju un atbalstot Liepājas metalurgs.