Apzinoties nepieciešamību novērst trūkumus un uzlabot tautas nobalsošanas ierosināšanas procedūru, visas koalīcijas partijas jau martā konceptuāli vienojās atbalstīt grozījumus referendumu likumā. Savu atbalstu iniciatīvai pauda arī nacionālā apvienība, norāda Āboltiņa.
Tāpat Vienotības priekšsēdētāja atgādina, ka VL ideju Satversmē noteikt liegumu rosināt referendumus par pilsoņu loka paplašināšanu koalīcijas partijas vienojās lūgt izvērtēt konstitucionālo tiesību ekspertiem, kuri ierosinājuma vērtēšanu vēl turpina.
Vienlaikus gan nacionālās apvienības ideja saņēmusi pamatotu kritiku kā sasteigta un nepārdomāta iniciatīva, atzīst Āboltiņa. “Ir maldīgi domāt, ka šāds ierosinājums spētu situāciju atrisināt. Tik vienkāršotu pieeju kā liegumu rosināt referendumu par pilsoņu loka paplašināšanu iespējams viegli apiet netiešā veidā, rosinot virkni citu referendumu, piemēram, par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Pirms grozīt Satversmi, politiķiem jāsagaida konstitucionālo tiesību ekspertu vērtējums par to, vai šāda ideja būtu īstenojama un, vai pretēji cerētajam, tā, sasteigti un nepārdomāti pieņemta, situāciju nepasliktinātu,” uzsver Āboltiņa.
Tādēļ nav saprotama nacionālās apvienības vadītāja vēlme par attiecīgo lēmumu mērķi un jēgu maldināt sabiedrību. Sabiedrības muļķošana nedrīkst būt instruments savu politisko ambīciju īstenošanai, pauž Āboltiņa.
Savukārt, pirms kritizēt paveikto, nacionālajai apvienībai būtu jāatzīst, ka referendumu likuma grozījumi tapuši rūpīgā darbā, piesaistot virkni tiesību zinātņu ekspertu, tie izstrādāti ar mērķi ne vien novērst prasību valstij par nodokļu maksātāju naudu uzņemties nesamērīgus pienākumus, lai testētu idejas, ko iniciējusi tikai 0,6 % (10 000 ) vēlētāju, bet arī, salīdzinot ar pašreizējo kārtību, parakstu vākšanu ievērojami atvieglot un padarīt daudz lētāku, nosakot, ka turpmāk to varēs darīt ne tikai pie notāra, bet arī bāriņtiesā vai citās pašvaldības iestādēs, kā arī, nodrošinot parakstītāju identifikāciju un personu datu aizsardzību - arī elektroniski. Tāpat likuma grozījumos beidzot ietverts arī referendumu aģitācijas tiesiskais regulējums, kura mērķis ir noteikt gan tēriņu „griestus”, gan novērst nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu.
Pēdējais referendums par grozījumiem Satversmē apliecināja, ka likumdevējam, lai garantētu demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, ir jānodrošina valsts institūcijām iespēja vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību.
Latvijas valsts intereses ir tās, kuru vārdā būtu jāstrādā ikvienam Saeimā ievēlēta politiska spēka pārstāvim, savas personīgās ambīcijas un nepatiku atstājot aiz parlamenta durvīm, norāda Āboltiņa.