"Ciešu attiecību veidošana starp Vāciju un Baltijas valstīm ir Latvijas ārpolitiskā prioritāte, un ir būtiski šo stratēģisko sadarbību saglabāt. Nozīmīga loma tajā ir arī parlamentu sadarbībai, kas pēdējo divdesmit gadu laikā sekmīgi attīstījusies visos līmeņos - gan parlamentu priekšsēdētāju un komisiju, gan arī sadarbības grupu līmenī," atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja. Apliecinājums tam ir aktīvā vizīšu apmaiņa visos līmeņos.
S.Āboltiņa pateicās Vācijai par pausto atbalstu Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), uzsverot, ka mūsu valstij ir vēl divi prioritāri tuvākajā laikā risināmi jautājumi. Tās ir sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kur Latvijas prioritātes ir kohēzijas finansējuma saglabāšana līdzšinējā līmenī un vienlīdzīgāki tiešie maksājumi zemniekiem. Tāpat Latvija plāno pievienoties eiro 2014.gadā, un pēdējie rādītāji liecina, ka Latvija spēs iekļauties visos Māstrihtas kritērijos.
Kristela Hapahas-Kazana atbalstīja viedokli, ka Latvijai piešķiramajam kohēzijas finansējumam griesti nebūtu jānosaka. Viņa atzina, ka kopš neatkarības atjaunošanas regulāri personīgi apmeklē Latviju, un acīmredzamā valsts izaugsme liecina, ka Eiropas nauda šeit tiek izmantota lietderīgi.
Par veiksmīgu sadarbību liecina arī abu valstu iesaistīšanās starptautiskajā parlamentu stipendiju programmā, kuras ietvaros Bundestāgs uzņēmis jau vairāk nekā 50 jauniešus no Latvijas, bet mūsu parlaments jau otro gadu piedāvā studentiem no Vācijas tuvāk iepazīt Saeimas darbu. Bundestāga delegācijas vizīte norit tieši laikā, kad divi vācu jaunieši stažējas Saeimā, un viņiem šodien bija iespēja arī būt klāt sarunās, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tikšanās laikā pārrunāta arī situācija Latvijas ekonomikā. "Mūsu valsts piedzīvo ekonomikas augšupeju, par to liecina fakts, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums jau otro ceturksni pēc kārtas ir straujākais Eiropas Savienībā," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Vācija tradicionāli ir bijis viens no svarīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un arī patlaban ir sestais lielākais investors, taču iespējām ekonomiskajā sadarbībā joprojām ir liels neizmantots potenciāls, uzskata S.Āboltiņa.
Tāpat S.Āboltiņa pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību kultūras jomā, kas ļauj nostiprināt gadsimtu garumā veidotās kultūrvēsturiskās saites. Saeimas priekšsēdētāja aicināja Bundestāga deputātus Latviju apmeklēt arī 2014.gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu un saviem viesiem piedāvās īpaši piesātinātu kultūras programmu.
No 16.septembra līdz 18.septembrim Latvijā viesojas Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Vācijas-Baltijas grupas parlamentāriešu delegācija Kristelas Hapahas-Kazanas vadībā.