Adijāns: Aprēķina kļūda ar smagām sekām

To, ka matemaatika atskjiras no literatuuras vai muuzikas taapat kaa juusu ekonomika no dabas zinaatneem, arii zina kursh katrs vidusskolnieks. Paraadiet man vienu atziitu teoriju dabas zinatnees, par ko nestriidas. Par relativitaates teoriju striidas. Par evoluuciju striidas. Par Visuma izcelsanos nav diezgan izstriideejushies. Muuzhiigos dzineejus arii veel projektee, lai gan jau viduslaikos gaisaakie praati paarliecinaajaas, ka nesanaak ne taa, ne sitaa.

Tie citi uznjeemeeji arii dara tieshi to pashu, rezultaataa iznaak pusliidz stabils liidzsvars. Kaa teica Klauzevicu Kazha, teorija ir vienkaarsha un jebkuram saprotama, bet izdariit ir peec sunja gruuti. Videejais statistiskais apgjeerbs vai videejie statistiskie apavi dabaa neeksistee. Kurpes par 30 eiro tiesi taapat der staigaasanai kaa kurpes par 300, bet uzvalks par 200 tiesi taapat ir velkams un no skata nav atskjirams no uzvalka par 900. Kura prece ir kljuvusi leetaaka? Piemeeram, jaunie videoieraksti BluRay formaataa, kas kaadreiz bija bezdieviigi daargi, bet tagad jau veiksmiigi konkuree ar DVD ierakstiem. USB koku tirguu ir notikusi vesela revoluucija - sie kljuust arvien leetaaki un vienlaiciigi lielaaki. Paraadaas 16 un 32 Gb koki, ir redzeeti arii 64 un pat 128 Gb, tikai pagaidaam daargi. Dazas vecaas programmiites sviezh pakalj par simbolisku cenu 5 - 10 dolaari gabalaa, bet reizeem pat daavina. Un lai man kaads pasaka, ka muusdienu cilveeks neintereseejas par dzelzhiem un programmaam, bez kuraam dzelzis ir tikai dzelzis. Tas taads pavirss viena ikdienaa lietojama sektora, datortehnikas un piederumu, apskats.

Nekljuudaas tikai interneta komenteetaaji, jo vinji neko nedara.

... un ne tikai bezatbildiigie, vispaar neviens. Atbildiibas pakaape nevienam uz pieres nav rakstiita.

Diemzheel Janka nav dzirdeejis, ka arii pirms 20. gadsimta valdnieki aiznjeemaas, ja vinjiem truuka naudas, bet valdniekam naudas truukst vienmeer. Neviens neaiznjemas aiz gara laika, bet taapeec, ka vajag. Ar taupiibas pasaakumiem, janka, var izlabot to, ka samazinaas izdevumi. Maajsaimnieciiba, kas nonaak gruutiibaas, dara tiesi to pasu, tikai mazaakos meerogos un iisaakaa laikaa. Taatad atliek tikai samaksaat paraadus, jo paraadu norakstiishana sagraus vispaar visu. Piekraaptie kreditori vairs nekad nevienam neko neaizdos, savukaart bezatbildiigie teereetaaji nevarees aiznjemties. Rezultaats var buut tikai humaanaa katastrofa taados meerogos, kas saliidzinaama ar lielu regjionaalo karu.

Diemžēl pilnīgi visa neoliperļisma ekonomika ir balstīta uz aizņemšanos, brīdī, kad ražotājiem visi līdzekļi ir ieguldīti ražošanā, algu izmaksās, izejvielu iepirkšanā, u.t.t. ir sasniegts noteikt ražošanas līmenis, ekonomika vairs strauji neaug,tāpēc 20. gadsimta vidū tika izdomāts, kā paatrināt attīstību - aizņemties naudu apsolot samaksāt pēc preces pārdošanas, vārdu sakot līdzīgi kā finanšu piramīdā. Un šobrīd krīzespamatā nav jau kaut kāda pārejoša parādība, ko var izlabot ar minetāro vai taupības politiku, bet gan pašas piramīdas sabrukums - aizņemšanās jau ir pārsniegusi visu pasaules valstu kopproduktu daudzus gadus uz priekšu. Ir divi varianti - dzīvot stagnācijā, kamēr parādi tiks atmaksāti (gadus 15-20), vai norakstīt parādus un sākt visu no jauna, bet otrais variants neder bankām, kuras reāli valda pār pasauli...