Adijāns: Kāpēc Al Qaeda līderi ļauj sevi noklausīties?

Sākumā viss šķiet likumsakarīgi - slepenie dienesti pārtver informāciju, ziņo par to kongresam un rezultātā tiek pieņemts lēmums par drošības pasākumu veikšanu. Arī Al Qaeda pēdējā laikā nav gluži snauduļojusi. Tieši pretēji. Organizācija pavisam nesen ir veikusi uzbrukumus vairākiem cietumiem dažādās valstīs, kā rezultātā atbrīvoti vairāki simti Al Qaeda biedru. Vissmagāk no uzbrukumiem cieta Irāka. No bēdīgi slavenā Abu Graibas cietuma vien izbēga ap 500 ieslodzīto. Uzbrukumos cietumiem iesaistīti bija vairāki simti kaujinieku, kuriem bija sarūpēts vērā ņemams daudzums sprāgstvielu un munīcijas. Operācijas bija labi koordinētas un vietējos drošības spēkus pārsteidza pilnībā nesagatavotus.Rietumu pārstāvniecībām reģionā tātad ir par ko uztraukties. Taču nesenie uzbrukumi cietumiem ļauj arī secināt, ka Al Qaeda māk pārsteigt, tā galu galā ir teroristiskas organizācijas «panākumu atslēga». Tāpēc rodas pirmās šaubas par to, vai Al Qaeda līderi šo informāciju tiešām vēlējušies paturēt noslēpumā. Masveidīgā vēstniecību slēgšana viņiem varētu būt daudz efektīvāka reklāma nekā kārtējais sevi spridzinošais pašnāvnieks.Un ja nu viņi to tomēr bija domājuši nopietni, tad savāda ir šīs ļoti konkrētās sarunas nonākšana atklātībā. Ja nu Al Qaeda līderi iepriekš nenojauta, ka viņu telefonsarunas tiek noklausītas, tad tagad viņi to zina. Slepeno dienestu iegūtā informācija, kā zināms, tika noplūdināta vairākiem ASV medijiem, kuri to nodeva tālāk sabiedrībai, taču šajā gadījumā, kā par pārsteigumu, nevienu šī noplūde neuztrauc. Te piedevām jāatzīmē, ka Obamas prezidentūras laikā tiesas priekšā stājušies vairāk informācijas noplūdinātāju, nekā visu iepriekšējo prezidentu laikā kopā ņemot. Tāpēc rodas zināms pamats aizdomām par to, ka noplūde ir bijusi kontrolēta.Un tas varētu būt labi saprotams solis. Edvarda Snoudena izraisītais skandāls, kurā atklājās ASV slepeno dienestu datu vākšanas apjomi, kopš tā sākuma ir izpelnījies daudz nosodījuma gan pašmājās, gan rietumu sabiedroto valstīs. Stāstā par to, kā slepenais dienests pārtvēris Al Qaeda komunikāciju un palīdzējis novērst draudošo 11. septembra mēroga atentātu, kā arī tajā, cik nejauši šī informācija nonāca atklātībā, noteikti var saskatīt datu vākšanas leģitimitātes mēģinājumu.Nav iespējams apstrīdēt to, ka Al Qaeda kā teroristiska organizācija rietumu valstīm un tās pārstāvniecībām joprojām sagādā nopietnus draudus. Taču atklāts paliek jautājums, vai vēstniecību slēgšana uz dažām nedēļām akūtos draudus spēs novērst un vai šis solis drīzāk nav kalpojis citiem nolūkiem.