Saistībā ar SIA Ominasis Latvia, kurai pieder Ķemeru sanatorijas komplekss, maksātnespēju pie zvērinātu advokātu biroja Raidla Lejiņš & Norcous ir vērsies ar spēkā esošu Saūda Arābijas tiesas lēmumu iecelts mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas administrators, likvidators un pilnvarotā persona, kuras uzdevums ir aizsargāt mantojuma masas intereses. Mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas administrators arī ir pieteicis mantojuma masas vārdā kreditoru prasījumus.
Maksātnespējas likuma 8. pants noteic, ka nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar nodrošinājuma līdzekļiem. Tātad atbilstoši Maksātnespējas likumam, lai persona iegūtu nenodrošinātā kreditora statusu, tās prasījumam nav jābūt iekļautam kreditoru reģistrā.
Mirušajam Omar Salih Al-Hamdi piederošais Ķemeru sanatorijas komplekss tika nopirkts atklātā Privatizācijas aģentūras rīkotā izsolē. Vairāku gadu laikā Omar Salih Al-Hamdi tieši vai ar viņam piederošo sabiedrību starpniecību ir ieguldījis Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanā vairāk nekā 10 miljonus latu. Veikto investīciju apjoms nav nekāds noslēpums. Tas izriet gan no Privatizācijas aģentūras valdes 2009.gada 26.maija lēmuma, gan no Ominasis Latvia gada pārskatiem un kontu izdrukām, kuras ir pieejamas maksātnespējas administratoram. Mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas prasījumi pret Ominasis Latvia nav nodrošināti.
Ievērojot minēto, zvērinātu advokātu birojs Raidla Lejiņš & Norcous, pildot Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātiem advokātiem noteikto pienākumu aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses, vērsa visu iesaistīto pušu uzmanību uz to, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību būtu pretrunā Maksātnespējas likuma 6. panta 4. punktam un 111. panta otrajai daļai, jo šāds pārdošanas veids nenodrošinātu mantas pārdošanu par iespējami augstāku cenu un neveicinātu visu kreditoru prasījumu apmierināšanu tādā apmērā, kādā tas būtu iespējams, ja Ķemeru sanatorijas komplekss tiktu pārdots izsolē.
Jāņem vērā, ka vēl 2013. gada maijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija liecināja, ka par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi ir izrādījuši interesi 17 investori, bet Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators A.Kreics publiski pauda viedokli, ka izsole varētu notikt 2013. gada vasaras beigās un jau 2013. gada rudenī sanatorijā varētu saimniekot jaunais investors. Tikai 2013. gada jūnija pašās beigās sabiedrībai pēkšņi tika paziņots, ka Ķemeru sanatorijas izsole tomēr netiks organizēta, jo īpašumu bez izsoles par īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību vēlas iegādāties Jūrmalas pilsētas dome. Te der norādīt, ka īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība parasti ir ievērojami zemāka nekā tirgus vērtība. Tas rada risku, ka tādējādi tiktu aizskartas arī mirušā Omar Salih Al-Hamdi īpašuma tiesības, jo īpašums tiktu atsavināts par pirkuma maksu, kuru nevar uzskatīt par taisnīgu atlīdzību.
Pastāvot šādiem apstākļiem, pārsteidz Latvijas Saeimas deputāta retorika, saucot advokāta norādi uz to, ka tiks izmantoti visi tiesiskie līdzekļi, tai skaitā iesniegtas prasības tiesā, par "draudiem" un "kaķa lāstiem", savukārt advokāta veiktu klienta pārstāvību - par "mušu lidošanu uz medu".
Stalta kungam, kas savā rakstā citējis un "analizējis" daudzus likuma pantus, nāktos arī zināt, ka jebkura dokumenta apstrīdēšana tiesā vēl nedod pamatu pasludināt, ka dokuments nav derīgs, kamēr vien tiesa tā nav lēmusi. Īpaši apbēdina fakts, ka klaju neizpratni par tiesu varas lomu demonstrē likumdevējas varas pārstāvis.
Al-Hamdi kunga publisku nosaukšanu par "it kā mirušu", pamatojoties uz to, ka Latvijas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija nav saņēmusi nāvi apliecinošus dokumentus, nevar uztvert citādi kā vien par neizdevušos un pret mirušā palicējiem absolūti netaktisku joku. Līdz šim Latvijā, šķiet, nebija noteikts, ka par mirušiem tiek atzītas tikai tās personas, kuru nāvi apliecinoši dokumenti iesniegti parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Gribas ticēt, ka Stalta kungs tiešām mēģina rīkoties valsts interesēs. Tomēr kopumā haotiskā svaidīšanās starp Maksātnespējas likumā paredzēto Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošanu izsolē, potenciālo investoru uzrunāšanu un vēlēšanos sanatoriju lēti pārdot Jūrmalas pilsētas domei (kura nespēj vai negrib atklāt savus plānus par tālāko rīcību ar sanatoriju), vedina domāt, ka dažu personu galvās pastāv plāns, saskaņā ar kuru Ķemeru sanatorijas kompleksu ir paredzēts nodot šobrīd sabiedrībai nezināmam investoram, apejot visiem atklātu un pieejamu izsoli.
Šāda rīcība nekādi neveicina investoru uzticību Latvijas valstij un vēlēšanos veikt ieguldījumus Latvijas unikālajos kurortoloģijas un citos dārgumos.