Mežu cirtēji skaidro, ka tās ir pilnīgi dažādas lietas. Proti, kailcirtēs vai sanitārajās cirtēs var iet un "griezt" vienu koku pēc otra, uztraucoties vienīgi par to, vai kāds koks neuzkrīt pašam zāģerim uz galvas. Savukārt darbs ar bīstamajiem kokiem ir pavisam citāds, jo, ja koks ir bīstams, tas zāģēšanas laikā var uzkrist elektrolīnijas vadiem un izraisīt pamatīgus bojājumus, kuru novēršana ir dārga un cilvēkiem turklāt kādu laika posmu jāpaliek bez elektrības. Tāpēc nepieciešams rīkoties ar specifisku aprīkojumu un citā veidā, ieguldot daudz vairāk darba.
Lai nogāztu bīstamu koku, kādam tajā ir jāuzkāpj, jāpiesien trose, tad trose ar vinču jāpiestiprina pie kāda no elektrolīnijas tālāka koka un jāvelk. Kamēr viens cilvēks šo koku zāģē, pārējie nodrošina, lai tas kristu pareizā virzienā. Tādējādi darba apjoms nav salīdzināms ar parastu koku gāšanu, turklāt darbā jāiesaista pieredzējuši arboristi-alpīnisti.
Gadās arī ļoti neparocīgas elektrolīnijas ar daudziem bīstamiem kokiem, kā arī atsevišķi apgrūtinājumi, piemēram, upju krastos. Tādējādi atsevišķas vietas tiek tīrītas pat zem pašizmaksas.
Tāpat nozīmīgs ir apstāklis, ka cilvēki strādā pie elektrolīnijām ar neatslēgtu spriegumu. Šādos apstākļos darbiniekiem ir nepieciešama papildu izglītība un kvalifikācija, bet nejauši strādnieki no malas var izdarīt vairāk posta nekā labuma, kā arī var notikt nelaimes gadījumi. "Tā nav nekāda ogu maize, ne katrs to var darīt. Tāpēc arī konkursa nosacījumos tika prasīta attiecīga darbinieku kvalifikācija," skaidro meža izstrādātāju pārstāvji.
Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī summa par koku nociršanu - 16 lati par kubikmetru jeb aptuveni četri lati par koku, vai arī citā variantā ap 20 latiem par koku - it kā izklausās liela, tomēr nav ņemts vērā tas, ka koku ciršanas izmaksās ir arī vairākas citas komponentes. Proti, darbu apjoms tiek aprēķināts gan horizontāli - pēc platības hektāros, kas tiek attīrīti no krūmiem un lazdām ar trimmeri, gan vertikāli, kur tiek kokiem atzaroti bīstamie zari un rēķināts tiek kilometros. Horizontālie un vertikālie darbi tiek veikti zem pašizmaksas, tādējādi no summas par kubikmetru krietna daļa jāatrēķina daļa nost. "Kubikmetra cena nebūt nav vienīgā komponente, jo daudz būtiskāka ir horizontālā un vertikālā zāģēšana," skaidro uzņēmēji.
Mežu izstrādātāji uzsver, ka izraisītā ažiotāža par cenu paaugstinājumu ir pilnīgi nepamatota. AS Sadales tīkls rīkotajā cenu aptaujā, kas ilga jau vairākus mēnešus, sarunu laikā ar pretendentiem četras reizes iespējamo cenu tika pieprasīts samazināt, kas arī tika darīts, dažās no iepirkuma komponentēm pat noslīdot zem pašizmaksas. Gala rezultātā cena par kubikmetru, salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu, palielinājusies, bet, samazinoties piedāvātajām cenām par citām komponentēm, kopējo summu par visiem darbiem samazinājusi.
Tāpat mežinieki skaidro, ka iepriekšējā iepirkumā nebija paredzēta vertikālā bīstamo zaru nozāģēšana - iepriekš šādi koki vienkārši tika nogāzti kopā ar visiem zariem, dažviet paplašinot aizsargjoslu. Vertikālā zāģēšana parādījusies tikai jaunajā nolikumā. Šādus darbus veikt ir grūtāk un jāpiesaista īpaši speciālisti, toties samazinās kopējais nogāzto koku daudzums. "Veicot aizsargjoslu izstrādi, iepriekš tika nozāģēts vairāk koku. Tagad koku daudzums samazinās, bet ne darba apjoms, tāpēc loģiski, ka cena par kubikmetru pieaug, kopējām izmaksām nepalielinoties."
Vienkāršāk sakot, pirmajā iepirkumā bija horizontālā zāģēšana (hektāri) un kubikmetri, bet otrajā - horizontālā zāģēšana (hektāri), vertikālā zāģēšana (kilometri) un kubikmetri, kas arī izskaidro viena kubikmetra izstrādes cenas palielināšanos otrajā konkursā, norāda eksperti.
Piemēram, arboristu pakalpojumi, kas tiek sniegti citās vietās, pat izmaksājot līdz 40 latiem par vienu koku.
Darbu izmaksas veidojas arī no nejaušiem elektrolīniju bojājumiem. Ja brigāde darbu laikā kādu neparedzētu apstākļu dēļ uzgāž koku līnijai un to pārrauj, remonts jāveic darbuzņēmējam par saviem līdzekļiem, aptuveni par 600 latiem. Tādējādi var viegli izrēķināt, cik kubikmetru jānozāģē, lai šāds remonts atmaksātos - tas ir 200 līdz 250 koku. Tik daudz darba jāiegulda, lai pēc nejauša koka nogāšanās vismaz izietu pa nullēm. Turklāt uzņēmēja rīcībā jābūt pietiekami kvalificētiem strādniekiem profesionāļiem, kas spēj šīs bojātās līnijas sakārtot. Īpaši var uzsvērt to, ka šādiem cilvēkiem jāmaksā vairāk nekā nejaušiem cilvēkiem no malas. Tāpat jāpierēķina klāt pārējās algas, transporta izdevumi, nodokļi un citas izmaksas.
Mežu izstrādātāji uzsver - to, kā veidojas cenas un izmaksas aizsargjoslu tīrīšanā, zina tikai cilvēki, kas darbojas šajā sfērā. Ja kādam ir vēlme uz citu pretendentu nezināšanas rēķina iepirkumā pazemināt cenu par kubikmetru, tad jārēķinās ar to, ka pieteiksies nepieredzējuši cilvēki, netiks ar darbiem galā un būs jāmeklē kāds, kas risina sagādātās problēmas.
"Cilvēkiem netiek pateikts, kā veidojas izmaksas, tāpēc tiek kultivēta nepamatota ažiotāža par it kā augstām cenām. Tas ir tāpat, kā pajautāt par sportu nezinošam cilvēkam, cik maksā pusotru stundu paskraidīt pa laukumu un paspārdīt bumbu, un tad par šādu cenu nokomplektēt sakarīgu futbola komandu," norāda mežu izstrādātāji. Viņi uzsver - ja piedāvātās cenas tiks samazinātas vēl vairāk, pieredzējušie uzņēmēji nespēs darbus veikt bez zaudējumiem un konkursā nepiedalīsies.
Kā ziņots, aizvadītās nedēļas nogalē izskanēja informācija, ka AS Sadales tīkls maksājot pārāk lielas summas aizsargjoslu tīrīšanas darbiem. Sadales tīkls atbildīgās amatpersonas gan pilnībā noliedza jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, tomēr februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.
Sadales tīkla amatpersonas pirmdien preses konferencē norādīja, ka neesot nekādu bažu, ka līdz šim būtu veikts kas pretlikumīgs. Amatpersonas ironizēja, ka vienu brīdi pārmests, ka elektrolīnijas netiek tīrītas un ziemā koku lūšanas dēļ ir elektrības pārrāvumi, bet tad tagad uzņēmums tiek kritizēts par elektrolīniju uzkopšanu. "Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami," uzsvēra uzņēmuma valdes loceklis Raimonds Skrebs.
Tāpat uzņēmuma vadība informēja, ka plānojuši 35% elektrolīniju darbus pārņemt savā pārziņā, pērkot frēzes un komplektējot jaunas komandas.
Sadales tīkla vadība uzsvēra, ka elektrības padeves līniju tīrīšana pēc būtības ir sarežģīts darbs. Pats trases platums esot 13 metri, bet aizsargjosla - 60 metri. Traucējošie koki ir jānozāģē tā, lai tie nekristu ne uz līnijas, ne saimnieka mežā. Pretējā gadījumā darbu veicējiem jāmaksā soda naudas. Tāpat problemātiski esot ar datubāzēm, lai saņemtu meža īpašnieka akceptu elektrības līnijas tīrīšanai. Prasība dabūt rokās katru meža īpašnieku esot viena no grūtāk izpildāmajām. Turklāt katru gadu, sakopjot vairāk nekā 3000 kilometru garu līniju, jārēķinās, ka kopumā darbs jāveic aptuveni 2000 atsevišķu objektu.
Līnijas atrodoties sarežģītās vietās, un pat Latvijas Valsts mežu pārstāvji esot teikuši, ka 30% līniju ir tādās vietās, ka nekāds bizness to sakārtošanā nesanāks.
Tuvākajā laikā tiks izsludināts jauns konkurss, kurā aicinātas piedalīties mežizstrādes firmas un mežu īpašnieki. Uzņēmuma vadība prognozē, ka jaunajā konkursā cena varētu būt tuvu iepriekšējā konkursa cenai, turklāt esot vērojama papildu uzņēmumu interese par to pat pirms izsludināšanas.
Uzņēmuma vadība par neizprotamu joprojām uzskata prasību trases tīrīšanas laikā nozāģētos kokus aizvākt no meža un realizēt, kas sadārdzina šo procesu vēl par septiņiem latiem par vienu koku.
Kopējais Sadales tīkla attīrāmo elektrolīniju trašu apjoms, kas iet caur mežainiem apvidiem, ir 11 584,1 hektārs jeb aptuveni 13 528 kilometri. Šo darbu apjomu ir plānots veikt četru gadu periodā, katru gadu iztīrot trases 3300 kilometru garumā.
Elektroapgādes uzlabošana ir viena no Sadales tīkla prioritātēm, arvien palielinot investīciju apjomu, norāda uzņēmums. Divos gados kopš 2010./2012.gada stihijas, kas bez elektrības atstāja desmitiem tūkstošu Latvijas mājsaimniecību, ir nomainīti uz kabeļiem aptuveni 160 kilometri vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju. Šogad vien tiks izbūvētas kabeļu līnijas 161 kilometra garumā, ieguldot sešus miljonus latu. Divos gados kopumā izzāģēts 301 000 bīstamo koku un veikta intensīva elektrolīniju trašu tīrīšana 5700 hektāru apjomā. Šogad uzņēmums plāno veikt elektrolīniju trašu tīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem 3700 kilometru garumā, no kuriem 600 kilometri - ar helikopteru.
Jau ziņots, ka, veicot grozījumus Aizsargjoslu likumā, Saeima paredzēja tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēma grozījumus neizsludināt. Deputāti tos vērtēs vēlreiz.