ĀM: Krievijas izplatītā informācija par izglītības reformu Latvijā ir klaji maldinoša

"Paziņojuma satura kvalitāte liek apšaubīt gan tā izstrādātāju kompetenci cilvēktiesību jomā kopumā, gan ekspertīzes spējas. Pieļauju, ka tas ir kārtējais mēģinājums novērst uzmanību no problēmām cilvēktiesību jomā pašā Krievijā. Aicinām Krieviju nopietni pievērst uzmanību demokrātisko brīvību, cilvēktiesību un mazākumtautību kultūras nodrošināšanai pašiem savā valstī," uzskata Latvijas ĀM preses sekretārs.Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir skaidri vairākkārt norādījusi, ka šīs valdības laikā reformas mazākumtautību izglītībā nav plānotas un netiks veiktas. Latvija to ir paudusi arī starptautiski - EDSO Pastāvīgās padomes sēdē šā gada 27.martā. "Latvijas Satversme un starptautiskās normas, kuras Latvija ir pieņēmusi un stingri ievēro - skaidri un negrozāmi nosaka, kā arī garantē tiesības personām, kas pieder pie mazākumtautībām saglabāt, arī attīstīt savu dzimto valodu, etnisko un kultūras identitāti. Latvija ne vien aizsargā, bet arī sniedz ievērojamu atbalstu mazākumtautību valodām, izglītībai un kultūrai. Latvijas Ārlietu ministrija atkārtoti paziņo, ka šo politiku nav plānots mainīt," uzsver Eihenbaums. Jau vēstīts, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantīns Dolgovs nosūtījis vēstuli Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Savienības institūcijām, kurā iebildis pret Latvijas valdības plāniem no 2018.gada mazākumtautību izglītības iestādēs pāriet uz izglītību valsts valodā.