Lasītprotošs smēķētājs zina, ka viņš kaitē apkārtējiem, ka, smēķējot savā istabā, viņš patiesībā ir sava dzīvesbiedra un savu bērnu slepkava. Būtu jau pamācoši katru smēķētāju (īpaši 15-18 gadu vecumā) aizsūtīt uz patologanatomisko nodaļu un piespiest piedalīties sekcijā, kur smēķētājs varētu apskatīt cita smēķpašnāvnieka plaušas, bet tas nav tik vienkārši - visiem ap sekciju galdu nepietiks vietas. Atkārtošu FINBALT pētījuma atziņu - smēķētāju skaits pieaug 14-17 gadu veco meiteņu grupā, kuras visai drīz būs nākamās māmiņas un ar savu smēķēšanu grūtniecības laikā savam bērnam novēlēs smagas sirds asinsvadu, asins vēža vai elpošanas orgānu slimības.
Kādai būtu jābūt valsts politikai smēķēšanas ierobežošanā? Pirmkārt, ekonomiskai - jāierobežo kontrabanda, jāceļ akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem. Latvijā iedzīvotāji gadā nosmēķē aptuveni 400 miljonus latu, tas ir gandrīz tikpat, cik valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Liela daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs. Cīņa pret kontrabandas cigaretēm un nelegālām tabakas fabrikām notiek kusli. Uz robežas tiek noķerti tantuki ar cigarešu paciņām apakšbiksēs, bet pāri ripo autofurgoni, piekrauti ar kontrabandas cigaretēm. Visi zina parādīt, kurā Centrāltirgus spīķerī tiek glabātas kontrabandas cigaretes vietējai tirdzniecībai, bet nekad to nezina organizētās noziedzības apkarotāji. Paši policisti zina stāstīt, ka atkal Latvijā uzradušies cigarešu nelegālie ražotāji, bet nopietna vadības pieseguma dēļ nekādas darbības pret šo rūpalu nenotiek. Tabakas izstrādājumu tirdzniecība ir jāapkaro ne tikai nelegālajā, bet arī legālajā segmentā. No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīviem sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot. Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas. Vismaz puse no mežu ugunsgrēkiem ir nomesta izsmēķa sekas. Latvijai ir vairākkārt jāpaaugstina tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklis neatkarīgi no Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta darbinieku koruptīvi sirdīgās pretestības. Šobrīd Latvijā cigaretes maksā vismaz 6-8 reizes lētāk nekā Norvēģijā vai Lielbritānijā. Vismaz bērnu vecumā cena ir ļoti nozīmīgs faktors - iegādāties cigaretes vai ne. Būtiskais Latvijas valsts stratēģiskais jautājums ir aizsargāt bērnus un jauniešus no smēķēšanas. Tas, kas nav smēķējis līdz 21 gada vecumam, faktiski nekad nekļūst par smēķētāju. Smēķēšana ir atkarība, kas vieglāk izveidojas nenobriedušas nervu sistēmas - augšanas vecumā. Tādēļ tabakas industrijas darbība ir virzīta tieši uz jauniešu piesaisti smēķēšanai. Latvijā ik gadu tabakas lietošanas dēļ bojā iet 5500 cilvēku, bet tabakas lietošana pakārtoti saīsina dzīvildzi vēl 50 000 Latvijas iedzīvotāju. Visbīstamākā tendence, kas vērojama Latvijā, ir lielais smēķētāju īpatsvars skolēnu, īpaši meiteņu, vidū. Pasaules Veselības organizācijas pētījumi liecina, ka bērnu smēķēšanu visefektīvāk samazina strauja tabakas uzstrādājumu cenu celšanās un tabakas izstrādājumu pieejamības samazināšanās.
Nav lielāka noziedznieka par pieaugušo, kas palīdz bērniem iegādāties cigaretes. Veikalnieks, kas pārdod bērnam cigaretes, vai lādzīgs onkolis, kas tās nopērk par puišeļa naudu un puišelim nodod - kā viens, tā otrs ir noziedznieki, kas sodāmi ar cietu likuma bardzību. Noziedzīga ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze ir tikai daļa no slimībām, kas rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģēr -savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu, cik grib. Arī privātīpašumā nedrīkst bērnu sist, seksuāli izmantot, psiholoģiski vardarbīgi mocīt. Arī smēķēšana ir vardarbība pret bērnu. Ja pieaudzis cilvēks pamatā vienmēr var izvēlēties, vai atrasties smēķējošas personas tiešā klātbūtnē vai ne, tad bērnam līdz zināmam vecumam šādas iespējas nav vispār. Latvijas Ārstu biedrība iesaka Bērnu tiesību aizsardzības likumā 48. panta 1. daļu papildināt ar šādu trešo teikumu: «Smēķēšana bērna, tai skaitā nedzimuša bērna, klātbūtnē uzskatāma par fizisku vardarbību pret bērnu un nodara bērnam fiziskas ciešanas.» Šādu grozījumu pieņemšana būtu reāls solis gan Latvijas bērnu veselības profilaksē, gan arī tādu starptautisku dokumentu kā ANO Bērnu tiesību deklarācija (2. princips[i]) un ANO Konvencija par bērna tiesībām (24. panta 3. daļa[ii]) noteikumu iedzīvināšanā. Lai šos principus iedzīvinātu, Latvijas Ārstu biedrība iesaka par smēķēšanu bērna vai grūtnieces klātbūtnē (vai ja smēķē grūtniece) uzlikt naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz piecām diennaktīm, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumā - lielāku naudas sodu un lielāku administratīvo arestu. Veselu likumdošanas kompleksu Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi, lai bargi sodītu tos, kas piedāvā bērniem smēķēt, kas sagādā bērniem cigaretes. Bērns nekad nevar dabūt cigaretes pats, ja kāds pieaugušais nav viņam palīdzējis pie tām tikt. Un šis pieaugušais ir nelietis, kas par to sodāms. Attieksmei pret tabakas ražotājiem un tirgotājiem ir jābūt kā pret slepkavām, jo viss viņu bizness ir citu cilvēku ciešanas un nāve.