Otrkārt, likmes samazināšana par pusprocentu darbiniekam un par pusprocentu darba devējam ir smieklīga, jo ir skaidrs, ka lielākā naudas daļa aizies atbildīgo institūciju datorprogrammu izmaiņām un administratīvajām izmaksām, nevis nokļūs valsts sociālajā budžetā.Darbaspēka nodokļu samazināšanas jautājumā LBAS bija savs viedoklis - mēs ierosinājām, pirmkārt, ļoti būtiski paaugstināt ar iedzīvotāju nodokli neapliekamo minimumu, kam 2014.gadā vajadzētu atgriezties vismaz 90 latu apmērā, un tad pakāpeniski līdz 2016.gadam sasniegt iztikas minimuma robežu. Otrkārt, samazināt līdz 5% PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm - pienam un maizei. Treškārt, samazināt PVN līdz 12% elektroenerģijai. Ceturtkārt, ieviest nekustamā īpašuma nodoklī neapliekamo minimumu katram iedzīvotājam (piemēram, 28 kvadrātmetri) uz to platību, kas deklarēta kā pamata dzīves vieta. Piektkārt, attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīniskajiem pakalpojumiem atjaunot 300 latu apmērā. Sestkārt, nodrošināt veselības aprūpei 2014.gadā valdības rīcības plānā ierakstītos 4,5% no IKP. Septītkārt, priekšlaicīgās pensijas apmēru ar 2014.gadu noteikt 80% apmērā no aprēķinātās vecuma pensijas un, astotkārt, kompensēt pašvaldībām tos izdevumus, kas radīsies iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdales gadījumā. Vienīgais, ko valdība veica atbilstoši arodbiedrību prasībām, ir atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšana.Protams, arodbiedrību priekšlikumi neiekļaujas valdībai tik mīļajās Excel tabulās, jo ir jāizdomā, kā ne tikai paaugstināt nodokļus, ieviest jaunus maksājumus darba devējiem un iedzīvotājiem, bet arī to, kā stimulēt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darba vietas, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus ar cienīgu darbu un tam atbilstošu darba samaksu. Šeit, protams, jāsniedz atbildes uz arodbiedrību jau sen uzdotajiem jautājumiem par "ēnu" ekonomikas apkarošanu tajos gadījumos un segmentos, kur tas notiek lielos apmēros, par reālu cīņu ar algām aploksnēs, par darba ražīguma kāpināšanu un uzņēmējdarbības ciešāku savienošanu ar zinātni un izglītības sistēmu, par konkurētspējas paaugstināšanu. Par šīm lietām valdība diemžēl nevēlas runāt, kaut gan Nacionālajā attīstības plānā ir deklarējusi ekonomikas izrāvienu. Ar pussolīšiem, sociālo iemaksu likmes nebūtisku samazināšanu, jaunām nodokļu un iemaksu iecerēm uzņēmējiem nekādus izrāvienus nodrošināt nav iespējams. Un ko skaitīs valdības grāmatveži, kad līdz ar Aldari vai Liepājas metalurgu no Latvijas uzņēmējdarbības kartes pagaisīs arī citi stratēģiski svarīgi uzņēmumi?
Arodbiedrīobu savienība: Darbaspēka nodokļu mazināšana pat nav sākta
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir neizpratnē par premjera paziņojumu, ka Finanšu ministrijai, iespējams, būs jāveic korekcijas darbaspēka nodokļu samazināšanas tempā.Jāatzīmē, ka darbaspēka nodokļu samazināšana pēc būtības vispār nav sākta, jo obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, pirmkārt, nav nodoklis, bet gan strādājošo cilvēku apdrošināšanas prēmija, no kā nākotnē ir atkarīgs ne tikai pensijas apmērs, bet arī bezdarbnieka, slimības un cita veida pabalsti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.