ASV vēstnieks par adopciju uz ārzemēm: Ģimene uz mūžu - bērna labā

Ja vēstnieka kungs runā par izdomātu personu Ilzi no bērnunama, es pastāstīšu par konkrētu bērnu (neminot vārdu), kas ir izbaudījusi šo ASV adopcijas tirgus ziediņus. 9-gadīga meitene, kura šķirta no bioloģiskajiem vecākiem, jau vairākus gadus dzīvoja mīlošā un gādīgā audžuģimnenē. Pārējos ģimenes bērnus viņa uzskatīja par saviem brāļiem un māsām. Viņa gāja vietējā skolā, kur viņai bija daudz draugu. Mācībās varbūt negāja spīdoši, bet mācību vielu apguva. Audžumamma daudz palīdzēja, lai skolā ar visu tiktu galā. Svešvalodas viņai nepadevās un brīvi sarunāties viņa spēja tikai latviski. Tad kādā vēlā vakarā pie audžuģimenes durvīm klauvē kaut kādi svešinieki. Esot no kaut kādas aģentūras. Izprašņā meiteni, liek izģērbties. Kāds, kas uzdodas par ārstu, viņu pārbauda: skaita gan zobus, gan ribas. Bērnus safotografē. Likšot sludinājumus, lai viņu var sūtīt uz ASV. Cenšās pārliecināt meiteni, ka ir jābrauc brīvdienās uz ASV. Meitene tur nekad nav bijusi un pašas vai audžuģimenes spēkiem diez vai tur jebkad nokļūs. Izklausās aizraujoši - lidot ar lidmašīnu un redzēt citu valsti. Līdz ar interesi ir arī bailes. Kā tas būs - doties tālu prom vienai pašai uz svešu valsti, pie svešiem cilvēkiem, kuru valodu viņa nesaprot. Būt prom no audžumammas, brāļiem, māsām un draugiem. Atbraukušie cenšas viņu pārliecināt līdz viņa piekrīt. Braucienu meitene gaida ar lielu satraukumu. Lidojums vienai, bez audžumammas ir liels pārdzīviojums. Meitene ierodas ģimenē, kur viss ir dīvaini. Viņa nesaprot ne viena vārda, ko viņai saka. Atbraucot viņu gaida dāvanas. Tas nedaudz priecē, bet tas nemazina vientulības un atstumtības sajūtu. Meitene noslēdzas sevī un raud. Ir kašķīga. Savukārt svešā viesģimene visu laiku kaut ko no viņas grib. Jo vairāk viņa tiek raustīta, jo vairāk meitene sabožas. Svešajiem nervi neiztur, un viņi sāk uz meiteni kliegt un uzšauj arī pa dibenu. Tādos cīniņos paiet vairākas nedēļas. Līdz pienāk laimīgā diena, kad bērns var lidot atpakaļ pie savējiem - pie audžumammas, ko viņa ir iemīļjusi, pie brāļiem un māsām, draugiem. Līdz ko metene ir atgriezusies dzimtenē, tā apkrampējas audžumammai ap kaklu un saka - "Mammīt, nekad, nekad es vairs uz turieni nebraukšu! Nekad mani neatstāj vienu svešiniekiem! Viņi mani sita!" Pēc pāris nedēļām audžuģimenē ieradās bāriņtiesas pārstāvji un saka, ka sāks kārtot adopcijas lietu. Gan meitene, gan audžumamma centās izskaidrot, ka meitene nevēlas tikt adoptēta uz to ģimeni. Tad bāriņiesa sāka pārliecināt, ka adopcija ir bērna vislabākajās intersēs, ka meitēns pats nesaprot, ko īsti grib, un uzdeva audžumammai pienākumu bērnu pārliecināt. Lai kā audžumamma centās skaidrot, ka ir jāņem vērā bērna viedoklis, kā arī norādīja uz valodas un komunikācijas barjerām un ASV piedzīvoto vardarbību pret bērnu, tomēr bāriņtiesas nostāja bija skaidra - bērns ir jāpierunā adopcijai. Ja ne - tas tiks traktēts kā audžuģimenes pienākumu nepildīšana, nenodrošinot bērna vislabākās intereses. Jautājums ir un paliek - kā labā un kā vārdā darbojas šīs adopcijas aģentūras, ASV vēstniecība, Labklājības ministrija un bāriņtiesas? Vai tās patiesi ir bērna vislabākās intereses, vai kāda cita? Vai tiešām bērni par katru cenu ir jārauj ārā no audžuģimenēm, ierastās vides, kultūras, valodas, skolas un draugiem?

Kā man patīk juvenālā pede.... un lezbi.... Vakarpasaulē: paskatiet sludinājumus ASV ar 100-tiem piedāvājumu apmainīties, pārdot adoptētos bērnus, kas ģimenītei "uz mūžu" apnikuši, he

... tad kad aizliedza COCA-COLU skolas tirgot, tad ASV vēstniece atpirda pie VVF, kā tad tā drīkst - viņu intereses aizskart... ... stāsts atkārtojas, tikai COCA Colas vietā it Latvijas bērni.] ... sākoties interesei - kas tad ir ar to adopciju uz ASV, sarosās vēstniecības -> kā intereses ASV tas aizskar?

Latvijas bērni nav eksporta prece! Nācijai pašai jārūpējas par saviem bērniem

ASV bērnu stāvoklis vēl sliktāks kā Latvijā pēc UNICEF pētījuma

Vēstnieks reklamē adopciju uz Ameriku - acīmredzot ir intereses, kuŗu priekšā ētikai vairs nav nekādas nozīmes.

Vai amerikāņiem pašiem bērnu nav?