"Krievijas krīzes efekts ir divējāds. Ir nozares, kuras tieši skar sankcijas, un tajās ir domāts par palīdzības instrumentiem, arī no bankām, kas šādā ārkārtas situācijā nāk klientiem pretī, lai tie tiktu galā ar savām likviditātes problēmām. Otrs efekts, kas, runājot par investīcijām, ir būtiskāks, ir sankciju karu dēļ radusies piesardzība. Ja skatāmies uz investīciju līmeni Latvijā, tas pēckrīzes gados pieaug, tomēr nav tā, ka mēs tagad tā kārtīgi ņemtu un investētu ar gaišu skatu nākotnē," izteicies Prikšāns.
Pirms gada vai diem lielākās bažas bijušas par Eiropas u.c. ārējo tirgu stagnāciju, bet šogad sevi ir pieteicis jauna tipa risks – drošības risks, kas uzņēmēju prātos nav bijis ļoti daudzus gadus vai vispār nemaz.
"Ļaunākais drošības riska dēļ ir tas, ka tas ir ļoti grūti izvērtējams. Makroekonomikā tu vari prognozēt, tur ir dažādi pieprasījuma un piedāvājuma modeļi un scenāriji, bet drošības risks tomēr ir iracionāls, to ir grūti aptvert un plānot," viņš atzinis.
Drošības risks ietekmē ne tikai sankciju tieši skartās kompānijas, kuru eksports ir vienkārši pārtraukts, un ir momentā jādomā, ko ar to visu iesākt, tomēr es teiktu, ka nozares, kas nav tieši saistītas ar sankcijām, šis risks ietekmē vairāk, jo arī pašu nozaru gluži vienkārši ir vairāk, skaidrojis Pohjola Bank pārstāvis.
"Drošības riska gadījumā ekonomiskie faktori atbildes uz to nesniedz, un nav zināms, kādus soļus spers Krievija, ASV vai ES. Tas visplašākajam uzņēmēju lokam liek būt papildus piesardzīgam ar investīcijām," viņš skaidrojis.
Tam, kā situācija attīstīsies, iespējami dažādi scenāriji. Optimistiskais scenārijs ir, ka sankcijas varētu atcelt jau priekšlaikus, bet tas diez vai notiks. Reālistiskāk šķiet, ka tas viss palēnām varētu vienkārši noklust, un, kad nu tas notiktu, tad tik un tā investoriem būs vajadzīgs vismaz gads, lai sapratu – jā, tiešām ir jauna situācija, var iet uz priekšu. Jebkurā gadījumā "investīcijas ar domu par Krieviju" nav paredzamas vismaz pāris gadu, intervijā Dienas Biznesam rezumējis Prikšāns.