Baltajā namā atgriezīsies Donalds Tramps, kura uzvaru, ņemot vērā kopējo iekšpolitisko situāciju ASV, nevar nosaukt citādi kā par ārkārtīgi pārliecinošu. Arī visos pārējos vienlaikus notikušajos balsojumos triumfēja republikāņi, kuri, sākot ar nākamā gada janvāri, kad visi jaunievēlētie politiķi stāsies savos amatos, kontrolēs ne tikai Balto namu, bet vismaz divus gadus arī Kongresa abas palātas. Pie kam nedrīkst aizmirst, ka ASV iekšpolitikā ļoti nozīmīgajā Augstākajā tiesā vairākums tiesnešu pārstāv konservatīvo nometni.
Turklāt – ja konkrētā balsojuma rezultātu arī varētu nosaukt par šokējošu, tad tikai no emocionālā skatu punkta. Nekādu racionālu iemeslu gaidīt demokrātu uzvaru vienkārši nebija. Partija kopumā nebija izpildījusi nevienu no saviem iepriekšējiem priekšvēlēšanu solījumiem, bet, kas attiecas uz šīm vēlēšanām, tad var teikt, ka Kamalai Harisai pat nebija, ko piedāvāt vēlētājiem. Konkurenta neatlaidīga dēvēšana par fašistu, rasistu, seksistu un notiesātu noziedznieku nav priekšvēlēšanu programma. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Trampam šāda programma bija un ir, pie kam gana pārliecinoša.
Acīmredzami ne mazāk svarīgs bija arī fakts, ka Harisa un viņas viceprezidenta amata kandidāts Tims Volcs priekšvēlēšanu laikā uzskatāmi pierādīja, ka viņi ir ne vairāk kā partijiskās sistēmas virsotnē nonākuši funkcionāri, nevis liela mēroga politiķi. It īpaši Volcs uz harismātiskā un daudzpusīgā Džeimsa Džeikoba Vensa fona izskatījās pēc politikā ieklīduša garāmgājēja, kas lielā mērā izšķīra balsojuma iznākumu svārstīgajās pavalstīs.
Perspektīvā būtībā galvenais ASV iekšpolitiskais jautājums tikmēr skan – vai demokrāti vispār spēs atgūties pēc šāda trieciena. Partijai ir nepieciešama saliedētība, jaunas idejas un spilgti līderi, bet visos šajos gadījumos problēmas ir vairāk nekā nopietnas.
Republikāņiem šādu problēmu tikmēr nav, un viņi neslēpj, ka ir atnākuši uz palikšanu, un ir reāla iespēja, ka viņi tiešām ir atnākuši uz palikšanu un plāno atrasties pie varas vismaz nākamos 12 gadus. Kas ir pietiekams laiks, lai izdarītu to, ko vēlējās, bet nespēja izdarīt viņu konkurenti, – reformētu politisko sistēmu sev vēlamajā veidā. Kas sola izvērsties par episku iekšpolitisko cīkstiņu ar lielu ietekmi kā minimums uz politiskajiem procesiem visā Rietumu pasaulē.