Šobrīd viena no spraigākajām diskusijām, kas noris gan starp uzņēmējiem un partijām, gan partiju iekšienē, ir par prioritārajām nodokļu izmaiņām. Proti - finanšu ministrs Andris Vilks uzstāj, ka ir jāatsakās no straujas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšanas par labu neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšanai. Tam iebilst uzņēmēju organizācijas, kā arī Reformu partija, kas uzstāj uz IIN samazināšanu. Portāls Diena.lv aptaujāja vairākus banku ekspertus, lai noskaidrotu viņu domas par prioritārajām izmaiņām nodokļu sistēmā.
"Es noteikti dodu priekšroku pasākumiem, kas padara IIN skalu progresīvāku un palīdz ģimenēm ar bērniem, tātad neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamiem celšanu," atzina P.Strautiņš.
"PVN celšana, lai samazinātu IIN likmi, būtu pieņemama kombinācija. Taču es vispār nepiešķirtu IIN likmes samazināšanai augstu prioritāti. Domāju, ka daudz svarīgāk šobrīd ir nosegt pēc iespējas lielāku daļu no sabiedriskā sektora investīciju deficīta, kā arī paaugstināt darbinieku algas iestādēs, kur ar nelieliem papildus tēriņiem ir iespējams krasi paaugstināt sabiedrībai īpaši nozīmīgu lēmumu un pakalpojumu kvalitāti. Ar to domāju, pirmkārt, ministriju darbiniekus, lai cik tas neizklausītos nepopulāri. Domāju, ka sacensība starp Baltijas valstīm par to, kurā būs par pāris punktiem zemāka IIN likme, ir ceļš uz nekurieni. Latvija un Igaunija salīdzinās ar likmēm 21-24% diapazonā un strīdās, kura ir labāka, bet tepat blakus ir Ziemeļvalstis, kurās augstākās IIN likmes pārsniedz 50% un kuras vienalga joprojām ir konkurētspējīgākas visaugstākās pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanā," skaidroja P.Strautiņš.
Nordea bankas ekonomists Andris Strazds uzskata, ka primāra ir atvieglojumu par apgādajamajiem bērniem palielināšana, apsverot iespēju, to veidot progresīvu - lielāku par katru nākamo bērnu. "Otrkārt, IIN likmes pazemināšana. Tikai,treškārt, neapliekamā minimuma palielināšana. Varu vien atkartot Ģirta Rungaiņa teikto, ka patiesie nabagi Latvijā ir ģimenes ar vairākiem nepilngadīgiem bērniem, kuru ienākumi ir nedaudz virs minimālajiem, teiksim 700 lati uz mājsaimniecību mēnesi. Manuprāt, atvieglojumiem par bērniem būtu jābūt tādā līmenī, lai šāda mājsaimniecība IIN nemaksātu vispār. Ja ir jāizvēlas, vai pazeminat IIN tikai par 1% vai paaugstināt PVN par 1% un pazemināt IIN par 2%, manuprāt, otrais ir labāks variants, jo tam būs lielāka ietekme uz vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju. PVN maksā gan importētāji, gan vietējie. IIN attiecas tikai uz vietējiem," uzsvēra A.Strazds.
Savukārt Mārtiņš Kazāks norāda, ka, viņaprāt, minētās izvēles ir "pseido izvēles". "Proti, tās nav īstās, par kurām ir jālemj. "Zilonis trauku veikalā" ir ēnu ekonomika jeb izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Tāpēc uzstādījumam jābūt šādam: samazināt IIN, kā apstiprināts likumā, un paaugstināt neapliekamos ienākumus (jo īpaši par otro, trešo un nākošajiem bērniem) vienlaicīgi un to kompensēt ar lielākiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa mājokļiem. Ienākumus var noslēpt, bet mājokli nevar. Tas ļaus iekasēt nodokli no visiem, nevis tikai no tiem, kas neslēpj ienākumus. Savukārt mazaizsargātām iedzīvotāju grupām ir virkne pasaulē zināmu aizsardzības mehānismu, kurus var ieviest. Jā, šāds lēmums nozīmētu arī grūtas diskusijas par pašvaldību budžetiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka jāpieņem viegli, bet slikti lēmumi," norādīja M.Kazāks.