Biedrības Progresīvie biedrs: Latvijas ceļu posts

Tobrīd bija nepieciešams palielināt ceļu seguma atjaunošanai paredzētos finansiālos līdzekļus; ar pakāpenisku finansējuma pieaugumu būtu iespējams pamazām pacelt mūsu autoceļu seguma stāvokli līdz pietiekami augstam līmenim gan uz galvenajiem, gan pakārtotiem autoceļiem. Tomēr ar minētā fonda likvidāciju praktiski tika sagrautas cerības par skaistiem un, galvenais, transportlīdzekļu vadītājiem drošiem autoceļiem arī mūsu valstī.Lielākā daļa no Valsts autoceļu rekonstrukcijas projektiem tiek finansēti no Eiropas Savienības fondiem, jo no valsts piešķirtajiem līdzekļiem pietiek naudas bedrīšu remontiem, satiksmes organizēšanas līdzekļu uzturēšanai, kā arī ceļu uzturēšanai ziemas sezonā. Likvidējot autoceļu fondu, ir panāktas vairākas negatīvas sekas:1) autoceļu lietotāju samaksātie nodokļi netiek izmantoti, lai uzlabotu satiksmes kvalitāti;2) būvuzņēmēji nevar plānot savus darbus uz priekšu ilgākā laika periodā, jo nav skaidrības par katra nākamā gada iespējamo finansējuma apmēru autoceļu būvniecībai;3) nekvalitatīvi un savu laiku nokalpojuši autoceļu segumi pastiprina bīstamību satiksmes plūsmā.Rezultātā no autoceļu lietotājiem iekasētie nodokļi, kas tiek virzīti citās jomās (veselība, sociālā aprūpe, izglītība u.c.), faktiski ne tik daudz palīdz šīm jomām, cik rada draudus kopējai sabiedrības drošībai. Transportlīdzekļu vadītāji, pievēršot uzmanību autoceļu seguma stāvoklim un cenšoties izvairīties no bedrēm un ceļu iesēdumiem, bieži vien ir spiesti veikt dažādus manevrus, kas apdraud pārējos satiksmes dalībniekus. Tā rezultātā arī pašiem autovadītājiem palielinās stress, kas savukārt noved pie tiešajiem medicīniskajiem izdevumiem no avāriju un stresa radītajām problēmām, kā arī tiešajām izmaksām automašīnu bojājumu labošanā (gultņi, bukses, riepas utt.). Respektīvi, rodas situācija, kas atļauj pārvietoties pa autoceļiem tikai ļoti turīgiem satiksmes dalībniekiem ar pietiekami lieliem finanšu līdzekļiem, kas var atļauties bezceļu auto. Jo vidusmēra cilvēkam ar vieglo auto normāli un bez papildus stresa nemaz nav iespējams vienkārši pārvietoties pat pa galvaspilsētas ceļiem. Katrs nelīdzenums un autoceļa segums rada papildus slogu un transporta līdzeklim papildus izmaksas tā uzturēšanai kārtībā. Rezumējot iepriekš teikto - par autoceļu seguma stāvokļa kvalitātes problēmas sākumu, kas saistīta ar nepietiekamu finansējumu autoceļu uzturēšanai un būvniecības dalībnieku nespēju kvalitatīvi plānot savu darbības noslogojumu, var uzskatīt 2003.gada lēmumu par Valsts autoceļu fonda likvidēšanu, kuru pieņēma Einara Repšes (Latvijas Attīstībai) valdība ar toreizējo finanšu ministru Valdi Dombrovski (Vienotība).