Par likumprojektu nebalsoja arī deputāts Gunārs Igaunis (RP), viņš gan savu lēmumu sīkāk nepaskaidroja. Savukārt pārējie septiņi komisijas locekļi nobalsoja par.
Viņķele uzskata, ka vislabāk būtu bijis šo kompensāciju iekļaut jau esošajā dzīvokļa pabalstā, jo tas mājsaimniecībām dotu lielāku iespēju balansēt savu budžetu un novirzīt pabalstu tieši tām ar mājokļa uzturēšanu saistītām izmaksām, kurām tas visvairāk ir nepieciešams, piemēram, samaksai par izlietoto gāzi.
"Man ļoti žēl, ka Latvijas Pašvaldību savienība "iecirtās" un no šī risinājuma kategoriski atteicās. Es ceru, ka līdz 2017. gadam, līdz kuram paredzēta plānotās atbalsta sistēmas darbība, atgriezīsimies pie diskusijas par universālu pabalstu," teica Viņķele.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs sēdē atgādināja, ka kompensācijas apmērs vienai personai mājsaimniecībā ir paredzēts pieci eiro mēnesī. Plānots, ka pašvaldība informēs elektroenerģijas tirgotāju par cilvēkiem, kuriem atlaide ir piemērojama, savukārt tirgotājs to piemēros un pēcāk saņems valsts kompensāciju.
Savukārt Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa informēja, ka patlaban daļa pašvaldību jau ir informētas par elektrības tirgotājiem, kuri apkalpo tās trūcīgos un maznodrošinātos iedzīvotājus. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri nav droši, vai šī informācija pašvaldībai ir, būtu par to jāpārliecinās un jāinformē pašvaldība.
A/s Latvenergo Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis sēdē norādīja, ka piedāvātais kompensācijas risinājums ir sarežģītāks nekā bija līdz šim, bet tas ir īstenojams. Savukārt a/s Sadales tīkls pārstāvis Aivars Klišāns izteicās, ka uzņēmums tiks galā.
Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu līdz 2015. gada 1. janvārim.