Bijušie AP deputāti saredz riskus vērtībām, par kurām balsoja 4.maijā

Nekad agrāk nebija nācies no bijušajiem AP deputātiem dzirdēt tik izteiktas bažas par draudiem tām vērtībām, par kurām viņi savulaik iestājās, kā šogad. Taču arī par situāciju pasaulē un tās iespaidu uz Latviju tagad jau šiem cilvēkiem ir dažādi uzskati. Toreizējais LTF frakcijas vadītājs Jānis Dinevičs ir noskaņots veidot intelektuāļu kopu, lai argumentēti, nevis ar plakātiem ielās, stāstītu sabiedrībai par draudiem, kurus var izraisīt bēgļu krīze. "Neesmu Nacionālās apvienības fans, bet tas nav tas, par ko mēs balsojām 4. maijā," sacīja Dinevičs. Politiķis uzskata - kā bijušajam AP deputātam viņam esot tiesības teikt, ka ir apdraudēta latviskā kultūrvide, kuras atjaunošana bija viens no Latvijas Tautas frontes mērķiem, pieņemot Neatkarības deklarāciju. "To apdraud bēgļu masveida ienākšana Latvijā," uzskata Dinevičs.Bijušais AP deputāts Jānis Lagzdiņš, kuram ir 20 gadu ilga parlamentārā pieredze, arī neesot priecīgs, kā Eiropa risina bēgļu problēmas. "Taču tā ir Eiropas un Latvijas pašu vaina, ka neprotam savu teritoriju aizsargāt pret svešas mentalitātes cilvēkiem," Dienai teica Lagzdiņš. Viņš atgādināja, ka Eiropā un Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits "un agri vai vēlu būs jādomā, kas dzīvos Rīgā, Rucavā un Alsungā, jo Latvija mums kļūs par lielu". Ja Latvijā būtu trīs reizes vairāk iedzīvotāju, tad arī ceļi būtu trīs reizes labāki. "Mēs gribam būt par bufetniekiem Īrijā, bet negribam sakopt savu Latviju," piebilda Lagzdiņš.Tāpat kā Cilinskis, arī bijušais AP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš ir bijis aizsardzības un ārlietu ministrs, riskus saredz plašākā kontekstā - Krievijas ģeopolitiskā šovinisma intereses un ietekme, nekontrolētas bēgļu plūsmas, Eiroatlantiskās telpas cīņa pret terorismu, viņaprāt, neapšaubāmi ietekmē drošību Latvijā un Baltijā. Viņš uzskata - risks ir tas, ka Latvijas politiskās aprindas, valsts vadītāji un arī birokrātija "pašlaik ar grūtībām tiek galā ar šiem izaicinājumiem". Ja Latvija nebūtu NATO, būtu grūti iedomāties, kā minētos apdraudējumus novērst un pārvarēt pašu spēkiem. "Patiesībā uz militārā spēka lietošanas visatļautības fona, kāds pieredzēts vardarbībā un pārkāpumos pret Ukrainu, bez NATO atbalsta, šķiet, būtu neiespējami izvairīties no ārējas agresīvās militārās invāzijas Latvijā un Baltijas valstīs," uzskata Kristovskis.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3.maija, numurā!