Blūms: Tur, kur slikti, labāk nepaliek

Tā pati vieta, kur Brīvības iela saiet kopā ar Barona ielu- es jau nemaisītos pa to celiņu, tikai, ja nāku no gaisa tilta puses, kā man to izdarīt? Īpaši ziemā...Lai gan arī pie VEFa nav labāk- pietiks vai nu gājējam aizmirst, ka tūlīt kāds celiņotājs var virsū uzbraukt, vai vellapēdistam pa mobilo telefonu aizrunāties...Salīdzinot ar tām vietām, Valdemāra iela ir teju eleganta...

Piesauca pie Olimpijas izveidoto humānismu: uz ietves gājējiem atstāts tik vietas, ka, diviem satiekoties, būs jāspraucas garām sāniski. NĒ, JA ESI TIK TIZLS, KA NESPĒJ GARĀM CILVĒKIEM IZLAVIERĒT, TAD VAI NU BRAUC KOPĀ AR MAŠĪNĀM, VAI NEBRAUC VISPĀR!

katru dienu arī braucu ar velo gar Olimpiju, tur vajag pamatīgas izmaiņas.kad velo celiņu uztaisīja, gājēju bija maz, jo nebija Olimpijas.tagad sanāk, ka daudzajiem gājējiem ir šaura josla,velobraucējiem- plata (unskaidrs,ka gājējiem joslu vajag veikala pusē, ne otrā). Beigās gājēji staigā pa visu joslu, bet velobraucēji lavierē. Varēja visiem būt labi tā vietā,ka visiem ne sevišķi.

Vajadzērja redzēt, kā notika veobraucēju pasākums Jūrmala 30. aprīlī. Policija uzskatīja, ka tas haoss, visu noteikumu, arī jebkādas drošības uz brauktuvēm ievērošana no sacensību dalībnieku un organizatoru puses, uz viņiem neattiecas. Velobraucēji šķersoja ielas braucošas mašīnas priekša neskatoties, brauca pa visu ielas platumu. Vecāki škērsoja ielas, pametot ar roku bērniem uz riteņiem, lai tie stāv un gaida. Zīmes vai satiksmes ierobežojumi vai brīdinājumi izlikti nebija.

Piekrītu, ka velobraucēji ir vienlīdzīgi satiksmes dalībnieki un marķējumu zīmes ir ne tikai jāizvieto, bet jākontrolē un vajadzības gadījumā jāatjauno. Tostarp pēc pastāvošajiem satiksmes noteikumiem gājēji ir vienlīdzīgāki satiksmes dalībnieki :), šai sakarā nekad neesmu redzējusi atzīmes, kas gājēju-velobraucēju celiņu krustojumos pirmajiem dotu priekšroku vai vispār norādes, ka šāds krustojums eksistē. Piemēram, Bastejkalnā pie tiltiņa šāda iezīmēta krustojuma trūkums rada dzīvībai bīstamas situācijas. Un vēl - par ētiku, kuras trūkums ir abpusējs: parasti gājējiem tiek pārmests nihilisms attiecībā uz velobraucēju celiņu (ne)ievērošanu. Katru dienu uz Vecrīgu pārvietojos pa Valdemāra ielu un novēroju, ka velobraucēji nihilē tiesības pārvietoties pa sev atvēlēto celiņu, kas atrodas ielas pretējā pusē (acīmredzo,t pārbraukt otrpus ielai ir lieka piepūle), un apdraud gājējus viņiem likumīgi atvēlētajā teritorijā.