Bordāns: Pasūtījums būtu pareizais veids, kā valstij iedarboties uz mediju vidi

1. Prese, tv, radi or tik brīvi cik brīvs savas rīcības iespējās ir žurnālists. Piemēram, man varbūt ne seviški patīk Mamikins, bet tas ka viņš, izrādās, strādā bez līguma un tiek atlaists jo īpašniekam vairs nepatīk viņa saturs, ir slikti. 2. Objektivitāti NEVAJAG meklēt- pat fiosofi nav vienprātis kas ir objektīvā realitāte. Tā vietā ir jāzeļ maksimāli daudz SUBJEKTĪVIEM viedokļiem. Lai Neatkarīg''a raksta to ko grib Lembergs, lai Diena to ko Šlesers un ko, lai Ir klārē Vienot''ības nostāju. Savukārt lasītājs pats izvēlēsies ko lasīt. 3. 21.gadsimtā ir brīnišķīgas tehnoloģijas kā internets, blogi. Ja kāds vēlas publicēt ar nulles izmaksām, lai raksta blogu. Kā ar to nopelnīt un piesaistīt auditoriju - cits jautājums. Bet, principā, ja nav lasītāja tad drošvien nav arī pieprasījuma pēc tādiem rakstiem. 4. Valstij NEVAR būt tiesību klārēt ko vēlas. Praksē tas ir "haļavnijs" administratīvais resurss tiem, kas pie varas. Labākais piemērs ir pašvaldību sponsorētie vietēji laikrakstiņi. Starpcitu, preses brīvības nodrošināšanai - ir JĀIEROBEŽO pašvaldības sponsorētie laikraksti, kur katru izdevumu mērs stāsta kādi "labi darbi padarīti". Lūk, noņemiet no tirgus šos spēle'tājus un būs niša privātaja'm izvērsties - bazūnēt kritiku un slavināt savu subjektīvo nost''aju, bet tas ir labi! 4. Par to kādai jābūt žurnālistu izglītībai. Bord''ana kungs, valstij nav jāpilda "bērnu dārza audzinātājas funkcija", cilvēki paši zin kāda izglītība vajadzīga, iemesls kāpēc ir dažos izdevumos nekvalitatīvs žurnālistu štats - nauda, nauda, nauda. Kurš jums ar Oksfordas diplomu ies, piemēram, "Dienā" strādā ja viņu aicina New York times vai BBC?