Borovkovs: Sabiedrības domāšanā valda dziļš boļševisms

aprīļa laikraksta Diena lielajā intervijā Romānam Meļņikam saka Latvijas Juristu biedrības prezidents, viens no portāla Nekropole veidotājiem Aivars Borovkovs.

Borovkovs uzskata, ka mūsdienu sabiedrība ir piepildīta ar ļoti lielu agresiju. Jebkurš cilvēks, kurš mēģina paust savu viedokli, riskē kļūt par sitamo, par sabiedrības atstumtu margināli. Jo tagad, viņaprāt, ir pelēcību laikmets. Ar to saistītas arī kaislības saistībā ar bēgļu uzņemšanu: "Tā arī ir viena no spilgtām pelēcību laikmeta iezīmēm, ka publiskajā telpā iemet falšu nefaktu, falšus ciparus vai falšu jēdzienu un diskusijas sāk būvēt ap to. Tikpat labi mēs pēkšņi varētu sākt cīnīties, piemēram, pret Colgate zobu pastu vai Always ieliktnīšiem. Bēgļu pārvietošana ir liels bizness. Un asiņains. Politiskā vide sabiedrībai pasviež pilnīgi melīgu diskusiju. Tāpat kā par cīņu pret terorismu. Terorisms ir mūsdienu agresijas izpausmes – partizānu kara forma. Nevar cīnīties pret formu, ir jārunā par to, kā novērst cēloņus un mainīt saturu."

Arī karu viņš raksturo kā biznesu ar trim fāzēm: "tā sagatavošana, karošana un sagrautā atjaunošana. Un vienmēr visās trīs fāzēs tiek pelnīta tik ārprātīga nauda, ka uz tās fona cilvēku dzīvībām, kultūras vērtībām vispār nav nekādas nozīmes. Šobrīd ir militāristu ziedu laiki, tāpēc militārā histērija ir jāuztur. Vai esat dzirdējuši par kādu Rietumu politiķi, kurš mēģinātu runāt par mieru pēdējos gados? "Hibrīdkarš", "ģeopolitiskā situācija" – kā tādas mantras skaita. Un tad skaidrs, ka mums jānopērk vēl šautenes, lūstošas lāpstiņas un vēl sazin kas. Par mieru runāt ir grūtāk, jo vajag vismaz izglītību."

Komentējot Norvēģijas tiesas atzinumu, ka valsts pārkāpusi masu slepkavas Andersa Bēringa Breivīka cilvēktiesības, liekot tam uzturēties vieninieka kamerā, Borovkovs ir vēl skarbāks: "Viņam pat nav mūža ieslodzījums, vien 21 gads, kas Norvēģijā ir maksimālais soda mērs. Sanāk apmēram gads par katriem trijiem noslepkavotajiem bērniem. Viennozīmīgi – par tādu noziegumu bija jāsaņem mūža ieslodzījums, turklāt ļoti striktā režīmā, nodrošinot tikai dzīvībai visnepieciešamāko – gaismu, ēdienu, tualeti, guļvietu, medicīnisko aprūpi. Punkts! Un lai dzīvo kā tāds izolēts dārzenis! Nevis trīsistabu kamerā ar internetu un mūžīgām pretenzijām...".

Pilnu interviju ar Aivaru Borovkovu lasiet pirmdienas, 25. aprīļa laikraksta Diena drukātajā versijā.