„Pirmkārt stingri jānosprauž robežas – kas ir mūzikas izmantošana biznesa vajadzībām, un kas nē. Šobrīd šajā ziņā ir pilnīga visatļautība no autoratlīdzības aizstāvju puses, kas ir bīstams un ar steigu izskaužams precedents,” pārliecināts Saeima deputāts un Brīvo demokrātu valdes loceklis Jānis Upenieks.
Situācija ar veikalu, kas spiests samaksāt 500 LVL soda naudu var būt tikai ziediņi absurdam, kas mūs sagaida, ja netiks nospraustas robežas. AKKA/LAA šobrīd būtībā pilda valstisku funkciju – iekasē savu nodokli. Vai nu šī funkcija ir jāpakļauj stingrai valsts kontrolei, nosakot kas, kur un par ko drīkst prasīt autoratlīdzību, vai arī jāveicina konkurence, lai neveidojas neizprotams monopolstāvoklis, caur kuru AKKA /LAA pēc saviem ieskatiem var noteikt atlīdzības apjomu, pārliecināti Brīvie demokrāti.
„Nav šaubu, ka autoriem jāsaņem atlīdzība par savu darbu, tomēr tam visam jānotiek saprāta robežās. Esošā politika ilgtermiņā atspēlēsies pašiem autoriem un veicinās nevis sabiedrības izpratni un vēlmi sadarboties, bet gan gluži pretēji – noliegumu un vēlmi par katru cenu pretoties,” uzsver J. Upenieks. Viņš ir neizpratnē, kā Eiropas Savienības valstī ir izveidojies legāls monopolstāvoklis nozarē, kurā pēc būtības nedrīkst būt ekskluzīvu tiesību vienai organizācijai.
„Tā nav tikai Latvijas problēma – tā ir problēma visā Eiropā, un ja mēs nesāksim aktīvi rīkoties un ierobežot autoratlīdzību asinssuņu darbību, tas viss var beigties ar skandāliem un tiesvedībām,” tā J. Upenieks.
Kā piemēru var minēt skandālus, kas izcēlušies citur Eiropā, kur autoratlīdzību aizstāvji, piemēram, panākuši, ka licence jāmaksā arī kravas auto vadītājiem par mūzikas klausīšanos autokabīnē, kura it kā ir darba vieta, vai arī pieprasot interneta provaideriem maksāt noteiktu procentu no ienākumiem, pamatojot to ar iespējamo pirātisko saturu, kuru interneta lietotājs, iespējams, var lejupielādēt internetā, uzskata Brīvie demokrāti.
J.Upenieks norāda, ka arī Latvijā jau šobrīd ir pilnīgi absurda situācijā attiecībā uz AKKA/LAA nosacījumiem, kas nosaka, ka ir jāmaksā par dzejas rindu izmantošanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, tāpat maksa var tikt piemērota arī par dzejas rindu skandēšanu kultūras nama pasākumā, dzejas dienu pasākumā vai muzeju un bibliotēku pasākumos.
„Mums ir stingri jāpauž sava nostāja un jāpanāk vides sakārtošana – citādi nemainot attieksmi pret AKKA /LAA, tās naudas kāre tikai pieaugs un tas viss var beigties ar to, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā par pilnīgi visu ko šī organizācija uzskatīs par nepieciešamu, tai skaitā arī par to, ka pie sevis dungojam kādu dziesmiņu Dziesmu svētkos, kafejnīcā, vai klausāmies mūziku kopā ar saviem draugiem,” uzskata J. Upenieks.