Budžeta studijas savā ziņā ir valsts aizdevums

Aģentūra LETA ziņo, ka šogad lielākais valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās paredzēts tieši IT, elektronikas, datorvadības un zinātnes studiju virzienos, – par 193 studiju vietām vairāk kā pērn. Kāpums paredzēts arī veselības aprūpes studiju virzienos, mehānikā, metālapstrādē. Domājams, potenciālie darba devēji var atviegloti uzelpot, jo parādās cerību stars beidzot atrast kvalitatīvus speciālistus. 

Tomēr bažas rada tas, vai visi šie par budžeta naudu izskolotie speciālisti paliks strādāt, dzīvot un attiecīgi arī maksāt nodokļus Latvijā, nevis izvēlēsies labāk atalgotu darbu citur Eiropā vai vēl tālāk. Protams, mēs dzīvojam brīvā valstī, kas nekādā mērā neierobežo pilsoņu izvēles un pārvietošanās brīvību, tajā skaitā arī tiesības izvēlēties labāk atalgotu darbu pat ārpus Latvijas. Taču ir viens svarīgs "bet" –

ja šīm studijām tiek tērēta valsts nauda, tātad mēs rēķināmies, ka turpmākajā darba dzīvē šis izskolotais jaunietis strādās un no savas algas nodokļus maksās Latvijā, "atpelnot" savā izglītībā ieguldītos līdzekļus.

Protams, tāpat kā biznesa darījumos, arī darbaspēka tirgus galvenie faktori ir abām pusēm pieņemams kompromiss par darba apjomu un atalgojumu starp darba devēju un darba ņēmēju. Un katrs ir tiesīgs piekrist vai nepiekrist. Tomēr nešķiet godīgi, ja budžeta grupā izglītojies jaunietis pēc studiju pabeigšanas kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ izvēlas darbu ārzemēs, tādējādi faktiski atsakoties turpmāk piedalīties šajā sistēmā un būtībā vājinot to, jo nepiedalās nākamo studētāju izglītošanas finansēšanā. Un te ir runa gan par IT speciālistiem, gan metinātājiem, gan medicīnas speciālistiem, gan jebkuru citu, kurš studējis par budžeta naudu.

Visticamāk, daudzi šo viedokli asi kritizēs, taču, manuprāt, būtu tikai godīgi, ja tiktu izstrādāta kārtība, kas noteiktu mehānismu, kādā veidā "budžeta" studenti "norēķinās" ar valsti par savu izglītību. Piemērs tālu nav jāmeklē, lai arī varbūt tas ir ne ļoti izdevies, – studiju kredīts tiem, kuri nav tikuši budžeta grupā. Taču arī šeit ir paredzēta iespēja, ka kredītu dzēš valsts, ja cilvēks izvēlas strādāt jomā, kas dod pienesumu valstij. Loģiski un godīgi. Ja izvēlies citu karjeras ceļu – nav problēmu, norēķinies ar banku pats, bet valsts tev arī neko nepārmetīs, ja brauksi prom. Manuprāt, studijas par budžeta naudu arī savā ziņā ir valsts aizdevums jaunietim, tikai mēs to nevēlamies tā uztvert.