Pārtaisījies par galma ākstu, elles pārstāvis cēlis priekšā ideju - sarakstīt uz papīrīšiem nominālu zīmes un par nodrošinājumu tam noteikt dažādos laikos zemē paslēpto mantu, kam tur noteikti būtu jābūt. Ķeizaram savukārt parakstīt ukazu, kas liktu KAUT KAD tos dārgumus rakt ārā.
Pekles instances pilnvarotais valdniekam piedziedājis pilnu galvu, lēmums pieņemts, un vienu brīdi valstī bijuši nevaldāmi prieki un orģijas. Vēlāk ievārījušās lielas ziepes, bet āža kājas īpašnieks kopā ar Faustu jau bijuši aiz trejdeviņām zemēm.
Šķiet, ka Gētes apdzejotais nedarbnieks nu parādījies Latvijas politikas galmā. Pēdējā laika spilgtākā zīme ir vairākkārtējie atvēzieni, ka valsts varētu (bet varbūt arī ne - tas ir noslēpums) iegādāties Latvijas gāzes akcijas no vācu Rūrgāzes kompānijas. Akciju apjoms fantastiski parocīgs - pietiekami liels - 47,2%, lai dārgi maksātu, bet pietiekami mazs, lai nevarētu būtiski ietekmēt lēmumus. Un vēl tāds mazs sīkums - ja jau reiz soļojam (pagaidām uz vietas) gāzes tirgus atvēršanas virzienā, tad tālredzīgās Latvijas valsts nopirktā Latvijas gāzes akciju kaudzīte gaidīs ļoti ilgi, lai tirgus cenai aste sāktu ziedēt un izdotos pārdot vismaz par to pašu cenu. Par kādām naudiņām ir runa? Dzird par 600 miljoniem eiro. Tomēr, ja dzird arī Iteras Savicka maigo balsi, tad jau reāli būs kādi 400 miljoni. Tas jau vairs tāds nieks, vai ne?
Bet nu augstākās personas tāpat maļ vien tālāk, ka «ja būs jāpērk, tad nauda būs» (Straujuma). Vai arī Bērziņprezidenta miglainais pareģojums savulaik Latvijas Televīzijā - valsts ieguldījumi Latvijas gāzē nebūtu zaudējumi. Ieguvumi, protams, arī ne. Prezidentam, kurš tak pozicionējas kā tautsaimnieks, tiešām kāds ragains galma āksts iečukstējis ausī veselu absurdu virkni. Raugi, tam tak varēšot novirzīt naudu, ko dabūšot no Citadeles pārdošanas. Var būt, ka man, piedodiet, iestājies lokālais pilnmēness, bet Citadeles pārdošana, pirmkārt, vēl miglā tīta un, otrkārt, - vai tad caur to valstij nebūtu jādabū atpakaļ nauda, ko iegrūda Pareksa glābšanā?
Īsti latviskā garā, protams, būtu uz procentiem naudu Latvijas gāzes akciju pirkšanai aizņemties citur un cedēt aizdevējiem vēl nepārdoto Citadeles naudas tuņķi. Jo tās gāzes akcijas jāpērk, un viss. Vēl viena lieta, kas atgādina Mefistofeļa blēņu stāstus, - ķīla šim darījumam arī esot noslēpta pazemē, proti, - tā ir Inčukalna gāzes krātuve. Nelaime vien, ka nav skaidrs - kas un kam tur īsti pieder. Pats galvenais - neviens sakarīgi nav paskaidrojis - KĀDĒĻ tās akcijas būtu jāpērk.
Tātad pirksim nost tās akcijas, gan jau tad vēlāk sapratīsim, kāpēc.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Fenomens, ka pērk kaut ko par lielu naudu, īsti nevarot paskaidrot, kāpēc, tiešām vedina domāt uz tumsas spēku iejaukšanos. Reliģijas lietas īsti nav topā un nav arī Rimi, tomēr ieteikums būtu it kā nejauši ienest Brīvības ielas 36. namā pāris buteles svētītā ūdens (karsts laiks, ūdenim jābūt līdzi) un tikpat nejauši Lielajā zālē izliet.
Varbūt arī ne, bet pastāv neliela iespēja noskaidrot, kas ir kas. Un galvenais - kāpēc.