Atšķirībā no pastulbā žandarma mūsu ciemata pārraudzītājai no Eiropas Komisijas puses Innai Šteinbukai situācija ir mazliet sarežģītāka - patriotisma līmenis ne tikai jānovērtē, bet arī jāizdomā, kādēļ tas nav pietiekami augsts, un jādod ziņojumi uz augšu un ieteikumi uz leju.
Par ziņojumiem uz augšu neko nezinām, varbūt reiz Snoudens par to apgaismos. Bet ar ieteikumiem uz leju Šteinbukas kundze tiek galā filigrāni, kā to pārliecinājāmies vakarrīta LNT pārraidē 900 sekundes.
Pesimisti var kurnēt, kādēļ tad vispār jārunā par kādām bažām un šķēršļiem, ja zaļā gaisma eiro ieviešanai nu ir tik zaļa, cik vien iespējams un vēl mazliet.
Tas ir NEPAREIZS VIEDOKLIS.
PAREIZS VIEDOKLIS - ar ļaudīm ir jārunā. Nav pat svarīgi - ko. Galvenais, runāt. Galu galā - par to naudu maksā. Smuku.
Un sarunā varam atrast daudz interesantu pērļu. Pirmkārt - sen netiku dzirdējis tik vienkāršu un vienmēr PAREIZU atbildi. Spriediet paši: jautājums - vai ir bijusi godīga saruna par eiro ieviešanu; atbilde - JĀ UN NĒ. Vienkārši lieliski! Ielāgojiet, varēsit viegli tikt galā ar nepatīkamiem jautājumiem - vai beidzot atnesi aizlienēto naudu, vai Tu izēdi ievārījumu, vai tik neesi dzēris??? - jā un nē. Melots nebūs nevienā gadījumā.
Otra lieta - par jautātāju naivajām bažām, vai tik nav sagaidāma kāda cenu celšanās. Atbilde - tikai nedomājiet, ka cenas celsies eiro dēļ. Cik pārliecinošs arguments! PAREIZAIS VIEDOKLIS ieteic paturēt prātā arī citas atbilžu modifikācijas - tikai nedomājiet, ka cenas celsies elektrības tarifu dēļ, nodokļu izmaiņu dēļ utt. Bet celsies noteikti, neuztraucieties.
Simpātiska šķiet arī pieredzējušās ierēdnes reakcija, kuru ieteicams studēt visiem, tā sacīt, uzņēmumu vai iestāžu tēla spodrinātājiem - piedodiet, es īsti nesapratu jautājumu, bet…. un tālāk jau var rullēt, kas ienāk prātā vai, vēl labāk, kas izdevīgāk.
Vai tad godājamā kundze norāda kādus iemeslus Latvijas kopējai eiro negribēšanai? Jā un nē. Vismaz viens tiešām minēts. Nabadzība pie mums esot par lielu. Tādēļ nerodas pietiekams eiro optimisms. Nabadzība steidzami likvidējama.
PAREIZAIS VIEDOKLIS būtu izpētīt, vai nabadzība ir pietiekami nabadzīga. Un ar attiecīgu dekrētu samazināt nabadzību līdz vēlamajam līmenim. Bet tas viss ir Jūsu/mūsu valdības rokās. Ne Šteinbukas kundze personīgi, ne Eiropas Komisija tādās lietās iekšā nejaucas.
Un tad nāk beidzamais pareģojums. Jautātāji prasa, kad tad tā labklājība iestāsies. Atbilde nav ilgi jāmeklē. Paiešot kādi 8-10 gadi. Bagātākās valstis tikmēr atsēdīsies uz ežiņas atvilkt elpu un mūs pagaidīt. Tad jau tālāk iesim roku rokā. Banku sektors un, protams, fikso kredītu devēji varētu respektēt prognozi un sākt izsniegt aizdevumus ar astoņu gadu kredītbrīvdienām. Tā būtu tā labākā zīme, ka ejam pareizā virzienā.
Lasītāju daļa var nebūt mierā par kritisku burkšķēšanu. Vai tad tiešām neko labu nevar saskatīt!?
Jā un nē. Piemēram, zināmais Eiropas Cilvēktiesību tiesas nospriedums Ilzes Naglas lietā mani Eiropas virzienā pārliecina daudz vairāk nekā labi advancētās Šteinbukas kundzes «jā un nē» stratēģija.