Pirmkārt, žetons par to, ka skaidri un gaiši parādīts, kas šobrīd svarīgākais. Otrkārt, kliedēta ilūzija, ka pieeja internetam attiecīgajās palātās jau ir. Un labi plata. Izrādās, nav vis.
Galvenais - pacientiem jānodrošina tiesības cik tik vien var un vēl mazdrusciņ.
Arī psihiatru asociācijas pārstāvis, dzirdot viedos vārdus, esot nostiepies miera stājā un raportējis, ka tikai naudas trūkums esot vienīgais, kas mazliet traucējot viscauri lieliskajam priekšlikumam.
Politiķim jāiezīmē ģenerālā līnija, nevis jāveido grāmatvedisks saraksts ar to, kas un kur ir vajadzīgs konkrēti.
Vēl arvien pacientiem ir arī nepatīkami ierobežojumi tikties ar draugiem, iedzert aliņu un nodarboties ar seksu. Saprotams, ka tas jānovērš. Tieši internets pieminēts tāpēc, ka būtu lielāko naudu prasošais un tādēļ visvairāk interesējošais pasākums. Aliņš un sekss pārāk lielu ietekmi uz valsts budžetu neatstās. Internets Tvaika ielā gan.
Dažai sociālajai iestādei tek jumts vai jāmaina iepuvušie logi. Bet vai tad, piedodiet, ar tādiem sīkumiem jānodarbina stratēģiski domājošu cilvēku prāti. Nevajadzētu arī cerēt, ka no attiecīgo slimnīcu digitalizācijas viltīgi kādus daždesmit latus varēs nokrāpt jumtam. Nebūs te nekāda krāpšanās! Nauda jāizlieto tam, kam tā paredzēta. Internetam un procentiem.
Varot piekrist, ka dažos ļoti, ļoti atsevišķos gadījumos pacientam varētu interneta pieeju ierobežot. Tomēr situāciju, kad tumšos brīžus vienpersoniski vai šaurā lokā un fiksi izlemj dakteri, nevar nosaukt citādi kā par neglābjamu atpalicību. Turpmāk spriešanu par ierobežojumiem un visādām gultas siešanām (tfu, tfu, tfu) pieņems kompetenta komisija, kurā darbosies ministrijas, Saeimas komisijas, attiecīgo pacientu arodbiedrības un Delnas pārstāvji. Iesniegums būs jāizskata divu nedēļu laikā un ar pacienta piekrišanu.
Iniciatīvai būs vēl jāizbrauc cauri dažiem procedūras līkločiem, taču var prognozēt, ka uz rudens politisko kāzu laiku psihiatrijas iestādes varēs ziņot par pilnu un veiksmīgu digitalizāciju. Atliks vien griezt lentīti vai ko nu griež attiecīgā profila ārstniecības iestādēs. Bet jaunie interneta komentētāji atcerēsies labdari, izpildot savu pilsoņa pienākumu.
Tomēr cēlākais, ko var novērot godājamā deputāta rīcībā - nepakļaušanās visādiem lētiem populismiem. Pēdējā laikā dzird žēlabas par akūtām nepieciešamībām Bērnu slimnīcā, psihoneiroloģiskajās slimnīcās un citur. Tāpat arī aicina ziedot naudu komplicētu un dzīvībai svarīgu operāciju veikšanai. Ļaudis ziedo, bet šķendējas - vai tad tiešām tas nebūtu valsts pienākums un valsts nauda, ko šeit ieguldīt.
Cik tur vajag vienam morāli nenoturīgam deputātam, lai teiktu - jā patiesi, jāpārdala budžets un šīs apkaunojošās situācijas jāizbeidz. Klajš populisms! Plaši un tālu domājošiem cilvēkiem kā mūsu aplūkojamais kungs tādu simptomu nav. Vispirms - jāpilda elektorātam dotie solījumi.
Bez tam - kas gan būtu, ja visas akūti novēršamās un maksājamās lietas operatīvi segtu ar izdevumiem neparedzētiem gadījumiem. Cilvēkiem zustu iespēja darīt labu.
Konsultants vērsās pie kāda psihoterapeita, lai precizētu dažas nianses materiāla tapšanā. Kad speciālists uzzināja iniciatīvas autora vārdu, komentārs bija ļoti īss - ā, nu tad jau skaidrs….