Tam jau nu gan var piekrist, ka bijušais Operas priekšnieks Žagars spēj nokaitināt ātri un bez piepūles.
Nu palūkojiet vien - Bundžu Jānis, reiz pamanot mākslinieku uz ielas, pieklājīgi padeva labdienu - kā bērnībā mācīts - pievilka kāju un paklanījās.
Bet ko šamais?
It kā citā dimensijā eksistējot, aizslīdēja garām, risinot sarunu mobilajā telefonā un raugoties ne tikai zvaigznēs, bet tālu aiz tām.
Ak, bija vēl kaut kas - viskaitinošākais. Tāds kā mirkļa galvas pamājiens ar šādiem parametriem:
-) galvas pagrieziens uz sveicinātāja pusi apmēram pusgrāda leņķī
-) galvas mājiens uz leju 1,5 grādu leņķī
-) rituāla ilgums 0,8 sekundes
-) acu kontakts - absolūtā nulle
Ar līdzīgiem rādītājiem varētu raksturot, piemēram, sveicienu rudens mušai uz palodzes.
Nu atgriezīsimies pie Eglītes kundzes intervijas.
No jaunās priekšnieces var jaust, ka Žagars viņu ne tikai savā stilā uz ielas sveicinājis, bet arī iedevis kurvīti dāmu dejā. Tādu ļoti publisku kurvi.
Tajā mirklī dzimusi apņemšanās - kad izaugšu liela un kļūšu par Operas priekšnieci, visu darīšu pilnīgi citādi.
Un tā arī notiek.
Pirmkārt, visi, kas Operā prot un grib strādāt, jutīsies silti un mierīgi.
Pārējie rakstīs brīvprātīgu iesniegumu, kurā teikts: "Sakarā ar to, ka strādāt neprotu un negribu…" Brīnums, kā Žagars neko tādu nebija izdomājis.
Lēmumi tiks pieņemti, balstoties tikai uz ekonomiskiem aprēķiniem, nevis emocijām. Tā kā viss paredzēts ļoti caurspīdīgi, ar interesi vērosim, kā, balstoties "uz tīri ekonomiskiem aprēķiniem", tiks veidota viesmākslinieku izvēle. Kaut - ja tā labi padomā, kādēļ viņi vispār jāaicina, ja liels akcents tikšot likts uz vietējo kadru apmācību. Mācīšanās notikšot, nepārtraucot pamata biznesu - operu ražošanu. Proti, zināms uzvedumu skaits repertuārā būs ar atzīmi - nu tā kā tām automašīnām, kuras rītos mokās ielu krustojumos, - "mācību".
Visi prasot algu pielikumu. Te nu gan Eglītes kundze lietojusi vairāk emocionālo, nevis ekonomisko aprēķinu stilu - viņa "pieliks visas pūles", nevis "no nākamā gada 1. janvāra izmaksās" tā saucamās pirmskrīzes algas. Resursi ir skaidri - viss tiks palielināts, tai skaitā dotācija, biļešu pārdošana un sponsoru līdzekļi. Kā jau bieži dzirdēts, naudas dalīšana notiks ļoti caurspīdīgi. Žurnālistiem beigu beigās apniks nākt uz iknedēļas ziņojumiem par to, cik, kuram un par ko nauda izsniegta un kādi līdzekļi atkal ienākušies no sponsoriem.
Konsultantu tomēr neatstāj necienīgas bažas, ka augstās mākslas un sports kā reiz ir tās sfēras, kurās naudas un rezultāta attiecības nekādi nevar interpretēt ar kaut kādām taisnstūra metodēm. Neiet cauri. Tādā gadījumā jau sen būtu ieviesti Ministru kabineta noteikumi par vienādu skatuves laiku dramatiskajos teātros un vienādu dziesmu hronometrāžu Operā.
Labi, ka hokejs nav tiešā valsts aizbildniecībā. Tiesas jau tagad iestrēgtu ar sūdzībām par nevienādu spēles laiku un, loģiski, arī samaksu.
Rezumējoši - konsultants jaunās Operas līderes interviju atzīst par labu esam.
Ar vienu izņēmumu. Uz korespondenta jautājumu, vai bijusi saruna ar priekšgājēju, Eglītes kundze atbild, ka saruna bijusi ĻOTI ĪSA. Ievērojot caurspīdīguma principus, te vajadzēja pievienot sarunas protokolu.
Jo nokaitināt oponentus Žagara kungs tiešām prot pārsteidzoši lieliski.