Daži priekšlikumi Saeimas opozīcijai

Var arī paredzēt, ka daļa iebildumu – piemēram, tradicionālā valsts enerģētikas politikas kritiķa Ivara Zariņa – būs ar veselā saprāta graudu, savukārt ne mazāka daļa izrietēs no konstrukcijas, ka opozīcija kritizē valdību tāpēc, ka jākritizē.

Tāpēc daži priekšlikumi par jautājumiem, kurus apspriest opozīcija varētu aicināt Saeimas sēdē, pieļauju, klātesošos valdības locekļus – bez populisma un histērijas.

Uzņēmējdarbības vide. Ziņojumā norādīts, ka Pasaules Bankas (PB) Doing Business 2017 reitingos Latvija itin dūšīgi pakāpusies uz augšu. Tajā pašā laikā Globālās konkurētspējas indeksā 2016.–2017. g. aina ir krietni bēdīgāka (9.–10. lpp). Vai ir versija, kāpēc pašu Latvijas uzņēmēju novērtējums (uz tā balstoties, veidojas otrā aina) jūtami atšķiras no PB? Negrasos apgalvot, ka kāds no novērtējumiem ir nepareizs, tomēr plaisa jautājumus rada.

Augstākā izglītība. Skaidrs, ka ne jau izglītības ministrs vainīgs, ka ir tik pamatīga neatbilstība starp darba tirgum nepieciešamo un augstākās izglītības sistēmas piedāvāto, tomēr, ja jau pēc dažiem gadiem sociālo un humanitāro zinātņu segmentā absolventu, ja tā drīkst teikt, pārprodukcija sasniegs 10 000, savukārt t. s. STEM segmentā būs 16 000 strādājošo deficīts (14. lpp.), kaut kas ministrijai ir jāpiedāvā un jārīkojas.

Vidējā izglītība. Skaidrs, ka skolu tīkla optimizācija jeb, runājot normālā latviešu valodā, to izglītības iestāžu slēgšana, kurās attiecība starp skolēnu un skolotāju skaitu ir neuzturama, ir ļoti kutelīgs jautājums, kurā viens paņēmiens ir pārspert atbildības bumbu pašvaldību pusē. Jautājums: vai ziņojumā aplūkojamā karte (38. lpp.) var būt par pamatu nojausmai, ko valdība tomēr domā par skolu tīkla nākotni konkrētās pašvaldībās?

Veselības aprūpe. Atkal – ne jau pašreizējā ministre te barama, tomēr ir jautājums, kāds risinājums ir situācijai, kad gandrīz puse no neapgūto Eiropas Savienības fondu naudas (jo nav izstrādāti atbilstoši MK noteikumi) attiecas uz veselības infrastruktūru (28. lpp.). Vienlīdz skaidrs, ka kaut ko "apgūt" tikai tāpēc, ka "jāapgūst", arī nav jēdzīgi, tomēr, paturot prātā, ka runa ir vairāk nekā par 100 miljoniem eiro, te saruna starp lēmumu pieņēmējiem būtu nepieciešama.

Aizsardzība. Vai valdība pieļauj iespēju, ka šim segmentam paredzētā budžeta finansējuma palielināšanas temps ASV prezidenta vēlēšanu rezultātā varētu kļūt straujāks?

Gribētos arī lielāku skaidrību par valdības secināto (par līdzšinējo pieredzi) un plānoto tādos jautājumos kā pārvietotās personas un bēgļi Latvijā (51. lpp.) un par kiberdrošību (49. lpp.). Gan jau deputātiem būs arī citas idejas, tomēr, ja atceras, ka ziņojums ir viena no retajām reizēm, kad lēmējvarai un izpildvarai ir iespēja pārspriest t. s. konceptuālos jautājumus, svarīgi, lai iespēja netiktu sapurgāta ar klaigāšanu no vienas puses un garlaikotu atgaiņāšanos no otras.