Lielākā daļa ACTA pretinieku - būsim godīgi, ja tādi esam - simt gadu nav lasījuši nevienu rindiņu no šī līguma. Notiek uzticēšanās autoritāšu viedoklim, kuras saka, ka viss ir slikti un neko regulēt nevajag. Tas, ka regulēt nevajag, skan ļoti patīkami ausij, kura pieradusi lejupielādēt no interneta visu, kas pagadās, protams, neko nevienam nemaksājot. Tāpēc būsim godīgi un neteiksim, ka aizstāvam demokrātiju, ja aizstāvam tikai savu ieradumu uz brīvu failu lejupielādi par velti.
ACTA 23. panta 1. punkts, kas par krimināli sodāmām paredz «darbības, ko veic kā komercdarbības, lai gūtu tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu», skaidri pasaka, ka jūs varat publicēt cita autora dzejolīti savā blogā, ja jūs ar savu blogu nepelnāt naudu. Tas, ka Googlemājaslapā ir reklāmas, nenozīmē to, ka jūs no tām kaut ko nopelnāt, tas nozīmē, ka Google nedrīkstētu pārkāpt autortiesības, nevis jūs, kas peļņu negūst. Tas, ka ACTA izsauc tik dzīvu diskusiju, ir lieliski, būtu labi, ja katrs likums vai līgums, ko paraksta Latvija, izsauktu tik dzīvu pilsoņu interesi. Tā būtu īsta demokrātija.