Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Dimiters: Lai Saeima iet slaukt govis, nevis turpina slaukt tautu

Pirmo brīvvalsti vadīja valstsvīri, nevis sevi par politiķiem pašnodēvējuši, ātras, savtīgas uzvārīšanās maniaki, tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta avīze atzina dziemsinieks Kaspars Dimiters.

"Nesen pētīju 1924. gada tautsaimniecības statistiku. No 1922. līdz 1924. gadam dažos tās segmentos uzplaukums bija septiņkārtīgs. Tā patiesi bija neatkarīga valsts, kas savai tautai nodrošināja darbu, saimniekošanas principus, sadarbību, kopsaimniekošanu jeb kooperēšanos. Tie bija valstsvīri, kas rūpējās par savu valsti, nevis par savu personīgo, viņus nopirkušo vai aizjūras naudīgo onkuļu kabatu. Pirmo brīvvalsti vadīja valstsvīri, nevis sevi par politiķiem pašnodēvējuši, ātras, savtīgas uzvārīšanās maniaki. Un īstu valstsvīru mērķi vienmēr sniedzās vistālākajā tautas nākotnē. Jo īstas valsts mērķu pamatā vienmēr ir cilvēks," tā intervijā atzina K.Dimiters.

Valsts kraha stūrakmens ir krāpnieciskā, arī pēc Latvijas likumiem par noziedzīgu pierādāmā valsts finanšu sistēma, ir pārliecināts dziesminieks.

"Lai Saeima iet slaukt govis, nevis turpina slaukt tautu. Tautai jākontrolē visi, ko tā izvēlējusies par saviem priekšstāvjiem. Latvija tādu valdību, kāda tai uztiepta nu jau 20 gadus, pelnījusi nav. Divas dekādes pret tautu ir īstenota genocīdam pielīdzināma politika, un tauta par savām ciešanām ir pelnījusi visu īstu: tautas varu, valstsvīrus, naudu, valsti. Kad Latvijas tautas suverenitāte tika ieķīlāta par dolāriem, kas it kā nodrošināja latu, taču nenodrošināja mūsu patstāvību, vara no pirmās dienas nodarbojās tikai ar ārzemju investoru apkalpošanu. Kas Latviju slavē visvairāk? Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka – organizācijas, kas iekalušas mūs parādu važās. Kā bija iespējams divas dekādes ticēt meliem, ka nelatviešu ienaidnieki ir latvieši, bet latviešu ienaidnieki – nelatvieši? Vai nelatviešu Latvija izpostīta mazāk nekā latviešu Latvija? Kamēr politiķi mūs apmācīja citam uz citu riet un pieradināja būt aizņemtiem ar naidu un pagātni, tika drupināta mūsu nākotne – valsts, kurā jādzīvo mūsu bērniem," intervijā atzina K.Dimiters.

Dziesminieks ir pārliecināts, ka "ienaidnieks mums visiem ir viens – globālā finanšu sistēma, kas nacionālās ekonomikas grauj visā pasaulē".

"Ar Tēvzemes lata apglabāšanu varas bāleliņi noņem no sevis pilnīgi visu atbildību par savas valsts likteni. Pēc eiro ieviešanas tie vienmēr varēs sacīt: ko mēs, mēs neko, visu nosaka Eiropas Centrālā banka, federācijas lēmumi. Kāda sirdī neierūmējama nodevība! Divas dekādes Saeima apzināti un ciniski postīja savu valsti, pēc tam vēsi nokratot atbildību un ar apmānu radot varonīgu ilūziju, ka tādā veidā glābj, kas vēl glābjams. Nē, viņi posta pēdējo, kas vēl postāms," intervijā Neatkarīgajai stāstīja dziesminieks.

K.Dimiters uzskata, ka šodien tautai pieder nevis valsts nacionālās bagātības, bet gan tikai milzu parādi. Ir zaudēta ekonomiskā, finanšu un politiskā neatkarība.

"Tautu turpina degradēt divas dekādes plosījušās sistēmas izraisītā demogrāfiskā katastrofa, emigrācija, alkoholisms, bezdarbs, lauku dzīvesveida, infrastruktūras, jebkādas sadarbīgas saimniekošanas iznīcināšana. Bez kariem un klasiskas okupācijas, tikai vienaldzīgas, ciniskas, prettautiskas valsts vadīšanas rezultātā Latvijas tauta ir pazaudējusi visu, kas tai bija. Sākot ar mantojumu no LPSR laikiem – slavenas rūpnīcas, uzņēmumi, saimniecības. To visu vajadzēja modernizēt, taču viss tika izpārdots laupīšanas līdzdalībniekiem – ārzemju investoriem," sacīja K.Dimiters.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē