Dombrovskis, kurš no EK puses vada augsta līmeņa grupu darbam ar Grieķiju, sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka situācija ar Grieķijas starptautiskā aizdevuma sarunām ir sarežģīta, jo 20.februārī Eirogrupā tika panākta vienošanās par pašreizējās programmas pagarināšanu par četriem mēnešiem.
"Kopš tā laika ir pagājis mēnesis, bet tehniskajās sarunās būtisks progress nav panākts," viņš skaidroja, piebilstot, ka pagājušās nedēļas nogalē Briselē paralēli Eiropadomes sanāksmei tikušies vairāki līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands.
"Līderu tikšanās laikā šis fakts tika atzīmēts un Grieķija tika aicināta ātrāk strādāt pie vienošanās īstenošanas, pie starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumu izpildes, lai valstij būtu pieejams programmas finansējums, jo finanšu situācija Grieķijā ar katru dienu paliek aizvien sarežģītāka," atzina Dombrovskis, norādot, ka papildus starptautiskā aizdevuma programmai no EK puses tiek strādāts pie tā, lai Grieķija pēc iespējas sekmīgāk izmantotu tās iespējas, kuras sniedz Eiropas Savienības (ES) budžets - ES fondu finansējums, tostarp Eiropas sociālais fonds, jauniešu garantijas, palīdzība trūcīgajām personām, kā arī citas budžeta programmas.
Jautāts par iespējamo scenāriju pēc starptautiskās aizdevumu programmas sekmīgas pabeigšanas, Dombrovskis atgādināja, ka jau pieminētās Eirogrupas sanāksmes secinājumos ir norādīts, ka programmas pagarināšana par četriem mēnešiem nodrošinās laiku sarunām par tālākajiem iespējamiem finanšu risinājumiem Grieķijas kontekstā.
"Pašreiz praktiskās sarunas par to vēl gan nav sāktas, jo sākumā ir jāsasniedz pietiekams progress attiecībā uz pašreizējās aizdevumu programmas sekmīgu pabeigšanu, un tas var kalpot par sava veida bāzi tam, lai sāktu sarunas par to, kas īsti notiks pēc jūnija, kad noslēgsies pašreizējā programma," norādīja EK viceprezidents.
Savukārt, vaicāts par iespēju Grieķijai atgriezties finanšu tirgos, Dombrovskis norādīja, ka ar iepriekšējo Grieķijas valdību tika risinātas sarunas par veidiem, kā notiks atgriešanās, taču "pašreiz šāda iespēja izskatās mazvarbūtīga".
LETA jau vēstīja, ka eirozonas dalībvalstu finanšu ministri februāra beigās apstiprināja Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas termiņu par četriem mēnešiem.
Grieķija vēlas, lai atlikušie septiņi miljardi eiro no glābšanas programmas tiktu izmaksāti nekavējoties, lai nodrošinātu valsts maksātspēju, taču Brisele vēlas iegūt papildu pierādījumus par valsts apņemšanos īstenot nepieciešamās reformas.