Viņš informēja, ka šodien Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē ir panākta vienošanās par banku uzraudzības sistēmas izveidi, kā arī Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji ir panākuši vienošanos par laika grafiku, kādā notiek šīs sistēmas izveide un īstenošana.
"Kopumā mēs esam atvērti šai idejai par vienoto banku uzraudzību, bet ir vairāki jautājumi," teica Dombrovskis, paskaidrojot, ka Latvija patlaban uz šo jautājumu ir spiesta skatīties no divām pozīcijām - kā valsts, kas 2014.gadā plāno pievienoties eirozonai, gan arī kā valsts, kas vēl nav eirozonā. Līdz ar to aktuāls jautājums, kā valstij, kas vēl nav eirozonā, Latvijai ir par šīs uzraudzības sistēmas finansēšanas mehānismiem.
"Pašreiz tām valstīm, kas ir eirozonā, skaidrība ir lielāka nekā tām, kas ir ārpusē. Pašlaik nav skaidras atbildes, kādi būs finansējuma mehānismi banku rekapitalizācijai, ja tas būtu nepieciešams. Eirozonas gadījumā tas ir eirozonas stabilitātes mehānisms. Kā precīzi tas būs ārpus eirozonas, - tas līdz galam nav skaidrs," teica valdības vadītājs.
Tieši šis jautājums būs tas, ko Latvija no savas puses turpmākajā sistēmas izveides procesā uzturēs.
Tomēr premjers uzsvēra, ka, atrodoties eirozonā, no banku uzraudzības sistēmas būs vairāk plusu nekā mīnusu. Savukārt, lai atbildētu, kādi būs ieguvumi vai zaudējumi, esot šajā sistēmā, bet neesot eirozonā, ir jāredz, kāds ir šis finansēšanas mehānisms, ko vēl tikai izstrādās.
Jau ziņots, ka 14.decembrī pēc 14 stundu garām sarunām ES finanšu ministri panāca politisku vienošanos par diviem regulu projektiem, kas turpmāk veidos vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma tiesisko bāzi. Ministri vienojās par regulu projektiem, ar ko ECB piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku jeb ECB regulu, kā arī par grozījumiem regulā, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi jeb EBA.