Turklāt Latvijā šajā ziņā pastāvot diezgan paradoksāla situācija, proti, nav noteikti nekādi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta pielaide valsts noslēpumam, aģentūrai LETA teica Dreimane. Pašreizējā kārtība paredz salīdzinoši subjektīvu vērtējumu. "Var pieņemt lēmumu nepiešķirt pieeju valsts noslēpumam arī tad, ja "pastāv šaubas par noslēpuma saglabāšanu". Tas nav nekāds kritērijs," uzsver Valsts kancelejas direktore.
Tas nozīmē, ka joprojām saglabājas augsts risks, ka valstij arī nākotnē var nākties maksāt par negatīviem Eiropas Cilvēktiesību tiesu spriedumiem saistībā ar lēmumiem nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam, jo saskaņā ar līdzšinējiem tiesas spriedumiem, pastāvošā kārtība neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām. Par šādām problēmām Valsts kanceleja jau ir vērsusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.
Lai labotu situāciju, būtu jāizstrādā gan sistēmiskas, gan procedurālas izmaiņas pielaižu izsniegšanas un pārsūdzības kārtībā, skaidro Dreimane. Patlaban personām, kurām atļauja netiek izsniegta, nav iespējams iepazīties ar lēmuma pamatojumu vai apstrīdēt atļaujas neizsniegšanu tiesā – vienīgā iespēja ir vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt vairumā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu personai ir tiesības zināt iemeslus, kuru dēļ liegta pieeja valsts noslēpumam.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā diviem toreizējiem ministriem - Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) un Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) tika atteikta pielaide valsts noslēpumam, taču abi ministri netika iepazīstināti ar iemesliem. Aktualizējot jautājumu par pielaides piešķiršanu, tika piedāvāts veikt amatpersonu pirmspārbaudes.