Tādā gadījumā tām būs apgrūtināta piedalīšanas fakultātes domes sēdē vai, piemēram, Senātā. Turklāt tas apdraudētu arī saziņu ar sabiedrību, kas ir viena no augstskolu amatpersonu būtiskām funkcijām," norādīja I.Druviete."Nepiekrītu arī, ka diplomdarbus, bakalaura darbus un maģistra darbus varēs izstrādāt un aizstāvēt ne valsts valodā, izņemot atsevišķas kopīgas sadarbības programmas. Jo tādējādi tiktu bremzēta zinātniskās terminoloģijas attīstība latviešu valodā. Turklāt svarīgs uzdevums ir zinātnisko sasniegumu izplatīšana un popularizēšana sabiedrībā. Maģistra darba, kurš rakstīts angļu valodā, rezultātu popularizēšana sabiedrībā būs apgrūtināta,"atzīmēja I.Druviete.Jau ziņots, ka ceturtdien, 7. martā Izglītības un zinātnes ministrija skatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi grozījumus augstskolu likumā, kas paredz plašākas iespējas lietot Eiropas Savienības valstu valodas Latvijas valsts augstskolās.
Druviete: Grozījumu rezultātā latviešu valoda tiks izspiesta no augstākās izglītības un zinātnes
Esmu
pret šiem grozījumiem, jo tie apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.
Domāju, pašreizējais ES valodu lietošanas regulējams augstskolās ir
pietiekams un optimāls, portālam Diena.lv norādīja Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). "Kategoriski
nepiekrītu, ka augstskolās vēlētās amatpersonas varētu nezināt valsts
valodu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.