Druviete: Grozījumu rezultātā latviešu valoda tiks izspiesta no augstākās izglītības un zinātnes

Тупость этой бывшей коммунистки неописуема....

Lai jaunietis nebūtu dārzenis, vss kas neatiecas uz latviešu valodu, zināšanu un prasmju ieguvei būs jāizmanto cita valoda. Patīk kātam tas vai nē - tā ir realitāte. Latviski iespējams izkopt tikai muldafonismu, daļēji pateicoties tieši Druvietei.

Tādu kā Druviete dēļ mums arī filmas TV ierunātas latviešu valodā un cilvēki slikti zin svešvalodas. Profesore jauc dažādas lietas- valodas izdzīvošanu un studentu konkurētspēju plašākā pasaulē- arī ārpus Latvijas. Latviešu filoloģijā varbūt arī var iztikt bez vieslektoriem un pērties kā pīļu dīķī, bet citās specialitātēs tomēr derētu paskatīties ārpus sava būrīša. Kaut vai, lai nebūtu jābrīnās, kāpēc gan latviešu zinātniekiem maz starptautisku publikāciju.

Taa juus arii seedeesiet seit ar savu valodu kaa indiaani rezervaataa.

Protams, ka pamatvalodai visās jomās jābūt latviešu valodai. Tāpat nebūtu slikti prast sazināties un izteikties angliski un krieviski. Bet parādiet man ministru, deputātu, augsta ranga ierēdni, kurš zina un labi prot vismaz trīs valodas! Ko var te fantazēt - ja kāds prot vācu valodu, tas jau ir baltais zvirbulsi un tādā hadījumā savukārt neprot krievu. Un spāņu valodas pratēji - tikai tie, kas šauri specializējušies un neprot ne vācu, ne franču. Ir mazas valstiņas (kā Luksemburga), kur sabiedriskajā dzīvē darbojas četras valodas, taču tādu, kas brīvi un labi prot visas četras ne tikai virtuves līmenī, ir ļoti maz. Un cik valodu prot normāls amerikānis vai ķīnietis, japānis vai indietis, bulgārs vai turks? Vēlreiz - būtu jau labi, ja tā pati latviešu valoda būtu tīra, skaista, kopta, godā celta. Bet tā taču nav! Šajā situācijā fantazēt par studijām citās valodās nozīmē tieši to, ko Druviete teic: latviešu valodas izspiešanu no akadēmiskās aprites, no zinātnes, politikas un ekonomikas. Galu galā - no reālās dzīves, iebīdot aizdurvē un vecmāmiņas pūralādē (kas tā tāda?!).

Nevaru saprast - Druvietei un latviešu filoloģijai taču tāpat nekas nedraud, no ārzemēm te latviešu gramatiku un literatūru neviens nebrauks mācīt. Bet citām zinātnēm starptautisku apriti viņa nenosliec. Nudien sāk gribēties, lai starptautiskā zinātnes valoda būtu palikusi latīņu valoda, kā bija pirms 100 gadiem, tad šādu strīdu nebūtu. Tagad vieniem riebjas angļu, citiem krievu valoda, bet tikai ar mūsu profesoru spēkiem var panākt tādu vārīšanos savā sulā, nevis daudzpusīgu izglītību.

Lūk, kam jāatgriežas izglītības ministra amatā! Spēku jums , Druvietes kundze, cīņā ar Ķīļa riebeklībām!

Piekrītu 100% I. Druvietes kundzei. Neraksim paši sev bedri !!!!!!

Pareizi, atņemiet tautai latviešu valodā runājošu un domājošu intelektuālo eliti, un ceļš uz asimilāciju ir vaļā...

nepareizi, latvijā iegūta izglītība, ja tas nav ārsts, vispār nespēj konkurēt ārpus valsts robežām... ko tu veel tur purpini?

Ta var sagadities, jo o Universitate pilna ar veciem dibeniem un novecojusiem lekciju saturiem...

Tad, kad Latvijā ir radīti neciešami apstākļi, cilvēki ir spiesti meklēt darbu ārzemēs, un tajā brīdī cilvēks nožēlo, ka viņš savu izglītību nav ieguvis svešvalodā- cilvēks konstatē, ka latviešu valoda viņam ir šķērslis karjeras veidošanā. Ja skatās kontekstā ar Latvijas valdības politiku, progresējošu bezdarbu un nabadzību, tad latviešu valoda jau tuvākajā nākotnē nevienam nebūs vajadzīga. Latvijā būs vajadzīga ķīniešu, uzbeku, turkmēņu, afgāņu un puštunu valoda. Un nav ne mazāko pazīmju, ka situācija varētu uzlaboties, jo Dombrovska stagnācijai gals nav redzams- Latvijā Stokholmas sindroms ir ļoti izplatīta saslimšana.