Tieši viņa kā zemkopības ministra laikā 2011.gadā tika pieņemta attiecīgā Eiropas Savienības regula, un Dūklavs uzskata, ka ražotāji bija laicīgi informēti un pašreizējam satraukumam nav pamata.
"Šī problēma ir uzpūsta. Jau iepriekš, 2009.gadā, ražotāji zināja, ka būs jaunas normas. Toreiz īpaši aktīvi reaģēja šprotu ražotāji, un kopīgiem spēkiem panācām, ka šajā nozarē ierobežojumus nepiemēroja. Nebija ne tad pamata uztraukties un arī tagad nav saprotams, kam būtu interese izdomāt problēmu," sacīja Dūklavs.
Viņaprāt, ražotāji nav iedziļinājušies problēmas būtībā. "Atšķirība ir tā, ka kūpināmā zivtiņa ir maza - ja pieļaujamās benzopirēna normas piemēro uz laukumu pret zivtiņas masu, tas ir ļoti liels, bet, ja paņem biezu gaļas "kluci" un pārrēķina kūpinājuma daļu apkārt gaļai, tur nekādi pārkāpumi nesanāk," sacīja ministrs.
Tāpat Dūklavs atgādināja, ka Zemkopības ministrija piedāvājusi ražotājiem pamatot, kādas normas ir nepieciešamas, lai mēģinātu Briselē panākt vai nu pārejas perioda pagarinājumu, vai īpašu statusu kūpinājumiem.
Jautāts, vai pats žāvē gaļu, viņš atbildēja apstiprinoši: "Jā, man lauku mājās ir neliels agregāts, kur pēc savas receptes ik pa laikam kādas trīs vistas nožāvēju."
Kā ziņots, šā gada 1.septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko Eiropas Komisija (EK) noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.