Pārbaudes ietvaros tiks vērtēts, vai VID ir izmantojis datus no klientu lojalitātes kartēm un kāds ir bijis iespējamais tiesiskais pamats šādai personas datu apstrādei (ja tāda tikusi veikta), pieprasot informāciju no vairākiem mazumtirdzniecības veikaliem.
DVI skaidro, ka pagājušā nedēļā no dažādiem medijiem saņemti jautājumi, kur tos bija uzrunājuši klienti, kas apgalvo, ka VID šādu informāciju no viņiem ir pieprasījis. "Lai neveidotos šādi klusie telefoni, ka viens saka un otrs saka, mēs izvēlējāmies tirdzniecības vietas, kurām nosūtījām attiecīgi jautājumus un pieprasījām šo informāciju," norādījusi DVI.
DVI atgādina, ka personas datus no klientu lojalitātes kartēm VID ir tiesības izmantot tikai tādos gadījumos, kad pastāv tiesiskais pamats. Personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem krimināltiesību jomā pieļaujama, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgu nodarījumu un veiktu kriminālvajāšanu vai izpildītu kriminālsodu.
Tāpat šāda datu apstrāde pieļaujama, lai personas datus izmantotu administratīvajā vai civillietas tiesvedībā, kā arī ar likumu pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu darbībā, ja tā saistīta ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, vai kriminālsodu izpildi. Tā ir atļauta arī tad, ja nepieciešams novērst tūlītēju būtisku sabiedriskās drošības apdraudējumu un arī tad, ja datu subjekts ir devis piekrišanu datu apstrādei.
Jebkurā gadījumā datu subjektam ir tiesības pieprasīt dzēst savus personas datus, tai skaitā no klientu lojalitātes programmām. Mazumtirdzniecības veikaliem pēc datu subjekta pieprasījuma ir pienākums nodrošināt šo personas datu neatgriezenisku dzēšanu.
Tai pat laikā VID noliedz, ka ideja par klientu kartēs uzkrātās informācijas izmantošanu cīņai pret ēnu ekonomiku nākusi no šā dienesta, tomēr nav izslēgts, ka nākotnē tiešām lojalitātes kartes izmantos kā vienu no instrumentiem, lai pārbaudītu konkrētu personu izdevumu atbilstību ienākumiem, vēstījusi Neatkarīgā Rīta Avīze.
"Klientu karšu izmantošana fizisko personu kontroles pasākumos nebija ne VID ideja, ne iecere," pauda VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Grīnberga, tomēr viņa atzina, ka VID pašlaik konsultējas ar DVI par šāda vai līdzīga instrumenta izmantošanu.
"Gadījumā, ja nolems, ka šāds instruments izmantojams, protams, likuma ietvaros, tas nenozīmē, ka VID interesēs, kādu desas šķirni vai cik daudz biezpiena katrs konkrētais Latvijas iedzīvotājs pērk. Vienīgais, kas VID varētu interesēt, ir tas, vai gadā iztērētā summa nepārsniedz legālos ienākumus," atzina A. Grīnberga.
Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka ziņu par VID plāniem fizisko personu pārbaudēs izmantot arī lielveikalu klientu karšu datus, lielveikalu tīkla Maxima pārstāvji uztver kā kuriozu. "Neba blēži savus nelegālos līdzekļus vēlāk iztērē pārtikas lielveikalā, iepērkot, teiksim, simtiem biezpiena sieriņu vai kastēm apelsīnu. Tāpēc cerēt uz kādiem zīmīgiem atklājumiem no lielveikalu lojalitātes karšu datiem ir, saudzīgi izsakoties, naivi," atzina Maxima pārstāvis Ivars Andiņš.
Viņš norādīja, ka līdz šim VID nav lūdzis datus par pircēju veiktiem pirkumiem, kas fiksēti lojalitātes datu bāzē. "Arī nākotnē ne par kādu lielveikalu tīkla lojalitātes karšu datu bāzes "saslēgšanu" ar VID datu bāzi, par ko ieminējušies mediji, vai arī par klientu informācijas masveida nodošanu dienestam jelkāda citādā veidā nevar būt ne runas kaut vai tāpēc, ka to liedz likums, kura ievērošanu kontrolē cita valsts institūcija - Datu Valsts inspekcija," pauž Maxima pārstāvis.
Pagaidām Rimi no VID nav saņēmusi ziņas par šādu ieceri un neesot arī zināms, kāds datu apjoms un veids potenciāli varētu interesēt VID vai arī kāds būtu datu pieprasīšanas pamatojums.
Rimi pārstāve Z. Eniņa uzsver, ka būtu svarīgi apzināties, ka, lai izsekotu konkrētas personas finansu darījumiem, iespējams, lojalitātes kartes nav piemērotākais instruments dēļ informācijas pārbaudāmības un kartes lietošanas specifikas. "Piemēram, tā kā uz kartes nav personu identificējošas informācijas, tad praksē sastopamies ar gadījumiem, kad ģimenes locekļi tās mēdz savā starpā sajaukt, vai arī neprecējies pāris, iepērkoties kopā, lieto vienas personas lojalitātes karti, savukārt otrs samaksā par pirkumu," pauž Z. Eniņa.