Viņa uzsvēra, ka, iepērkot produktus un pakalpojumus no trešajām valstīm, tiek grauta drošības nozare ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, turpretī nozare tiek stiprināta citās valstīs. "Radām situāciju, ka Eiropa "x stundā" nevar sevi aizsargāt," brīdina Egle.
Viņa stāstīja, ka federācija tika dibināta ar mērķi kāpināt Latvijā radītu drošības un aizsardzības nozares produktu vērtību un eksportu. "Drošības un aizsardzības iepirkumos nevēlamies būt tikai izpildītāji, bet arī vēlamies radīt produktus, ar kuriem varam būt unikāli piegādes ķēdē. Latvijas industrijas līdz šim nebija pārstāvētas globālajā drošības kartē ne sadarbībā ar NATO, ne Eiropas Aizsardzības aģentūru un citām organizācijām," uzsvēra Egle.
Federācijas vadītāja ir pārliecināta, ka vispirms ir jāsaprot, kāds varētu būt pieprasījums pēc Latvijas drošības un aizsardzības nozares produktiem, kā pieteikties ārvalstu iepirkumiem, lai kļūtu par starptautisku piegādātāju, kā saņemt licences, lai kļūtu par piegādātāju NATO un partnervalstīm, kā veidot partnerību, jo Latvijas uzņēmumi bieži vien nevar nodrošināt lielus iepirkumus ar vajadzīgo apjomu.
"Kopš dibināta federācija, esam saņēmuši partnerības piedāvājumus no Turcijas, Somijas un Itālijas. Tā ir iespēja strādāt ne tikai pie ofseta darījumiem - kad, nespējot nodrošināt ar produktiem pašmāju drošības vajadzības, spējam ražot noteiktu daļu no nepieciešamā kā apakšuzņēmēji, bet arī par kompensācijas darījumiem, ja mēs pērkam no valstīm noteiktus produktus, tad citas valstis iepērk no mums tos produktus, kuros esam spēcīgi," uzskata Egle.
Federācija vēlas, lai 20% no Latvijā ražotiem produktiem drošības vajadzībām varētu palikt valstī, bet pārējais tiktu eksportēts.
Tajā pašā laikā Egle norādīja, ka ir daudz Latvijas uzņēmumu, par kuriem nekad neuzzināsim, ka viņi jau patlaban ir NATO piegādātāji, jo to liedz drošības apsvērumi. Tāpat Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas izstrādā produktus drošības vajadzībām, bet viņi to var nezināt, piemēram, metālapstrādes uzņēmumam pasūtīts saražot mazu formu, kas vajadzīgs konkrētai ieroču grupai. "Statistika mūs neredz, bet kopā ar Aizsardzības ministriju strādājam pie jauna uzņēmumu kataloga, lai izprastu piedāvājumu un varētu to starptautiski popularizēt," piebilda Egle.
Patlaban federācijā ir 18 biedru, tomēr ar laiku šis skaits varētu sasniegt 100 biedru, kā tas ir līdzīgās organizācijās, piemēram, Norvēģijā.
Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgā tika nodibināta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija un par tās padomes priekšsēdētāju apstiprināts munīcijas ražošanas uzņēmuma "DDupleks" valdes loceklis Agris Dundurs, bet par federācijas valdes priekšsēdētāju - bijusī valsts prezidenta padomniece Egle.
Par padomes priekšsēdētāja vietnieku apstiprināts uzņēmuma "Komerccentrs Dati Grupa" pārstāvis Aldis Gulbis. Vēl padomē iecelti pārstāvji no uzņēmumiem "Latvijas Dzelzceļš", "Lattelecom", Rīgas Tehniskās universitātes, uzņēmumiem "Datakom", "Latvijas Mobilais telefons", "Felix" un "Valpro". "Latvijas Dzelzceļu" pārstāv atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols.
Federācijas dibinātāji uzskata, ka Latvijas industrijai jāpalielina piegādāto produktu un pakalpojumu apjoms drošības un aizsardzības vajadzībām Latvijā, Eiropas Savienībā (ES), NATO, kā arī ANO. Federācija nodrošinās pieredzes un kontaktu apmaiņu starp Latvijas, ES un starptautiskiem uzņēmumiem, starptautiskām organizācijām.