Spets atzina, ka digitālajiem mācību līdzekļiem gan ir savas priekšrocības, tomēr ir ļoti būtiski, lai skolotāji tās prastu izmantot.
Izdevniecību asociācijas direktors no Dānijas šodien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja, ka Dānijā ir augstākais moderno tehnoloģiju apjoms izglītības iestādēs - 94% skolēnu no 5. līdz 12.klasei ir pieejami klēpjdatori un planšetdatori. "Viņi ir priecīgi, jo tagad var spēlēt spēlītes ne tikai mājās, bet arī skolā," piebilda Spets.
Problēma gan neesot pašos skolēnos, bet gan skolotājos, kuriem trūkst zināšanu, kā digitālos materiālus integrēt mācību procesā. "Eiropas Komisijas ierēdņi domā, ka digitalizācija ir skolu paradīze. Nav problēmu iegādāties ierīces, bet tām ir jābūt arī pielietojumam. Piemēram, Slovākijā katrā klasē ir pa interaktīvajai tāfelei. Ja redzat Slovākijā kādu, kas ar to strādā, dodiet man ziņu," ironizēja Spets.
Kā otru piemēru viņš minēja "European Schoolnet" programmu, kurā ikviens skolotājs var atrast bezmaksas mācību materiālus, taču tie tiekot izmantoti reti. Spets atgādināja, ka Eiropas Komisija 2003.gadā nonākusi pie secinājuma, ka izglītības pamatuzdevums ir kalpot sabiedrībai un veidot sabiedrību, taču viņš uzskata, ka, digitalizējot mācību procesu, tiks radīta sabiedrība, kas spēs koncentrēties ne ilgāk kā piecas minūtes.
Spets gan atzina, ka viņa rīcībā nav datu par pētījumiem, kas šo faktu apstiprinātu - iespējams, vājo spēju koncentrēties ietekmē arī tas, kā bērni tiek audzināti. Sabiedrība ir pieradusi pārslēgt televīzijas kanālus, tiklīdz kļūst garlaicīgi, un līdzīgi arī mācās.
Izdevniecības "Raka" pārstāvis, mācību grāmatu autors Vilnis Purēns pauda viedokli, ka skolām ir jāiet līdzi laikam un modernās tehnoloģijas piedāvā vairākas labas iespējas, piemēram, demonstrēt klasē dažādus video vai apmācīt skolēnus, kā meklēt un apstrādāt informāciju. Taču digitālo materiālu nepieciešamība, viņaprāt, ir pārspīlēta, un daudz svarīgāk ir skolā sniegt orientējošās zināšanas - prasmi atlasīt un sakārtot faktus.
Arī latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Aija Vanaga pauda viedokli, ka skolām ir jāiet līdzi laikam un jāizmanto modernās tehnoloģijas, taču zināmās robežās. "Iespiesta grāmata kā mācību līdzeklis ir arī kultūras vērtība, tāpēc tuvāko desmit gadu laikā no grāmatām nevajadzētu atteikties, taču ir jādomā, kā mācību procesu padarīt pieejamāku," uzskata Vanaga.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norāda, ka digitalizācijas procesu izglītībā ir iespējams izmantot ļoti plaši, tāpēc iecerējis no dažādiem jau ierastiem mācību materiāliem pāriet uz digitālo formātu. Pirmkārt, runa ir par pašu mācību materiālu digitalizāciju, ko varētu plaši izmantot izglītības procesā. Jau 2013./2014.mācību gadā varētu veidoties pirmās mācību klases, kurās tiek izmantoti planšetdatori.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) savukārt izvērtējusi izglītības inovācijas projekta pieteikumus un 3.septembrī apstiprinājusi 24 projektus, saskaņā ar kuriem jau šajā mācību gadā skolām pieejamo mācību līdzekļu klāstu papildinās vismaz 30 jauni digitāli mācību materiāli. 24 apstiprināto projektu kopējais finansējums ir 296 895 lati. Konkursam bija pieejami 300 000 latu valsts budžeta līdzekļu, ko administrē VIAA.