Eiropas izdevēju asociācijas direktors: Mācību līdzekļu digitalizācija ir ceļš uz sabiedrību, kas spēj koncentrēties piecas minūtes

Pajautājiet mūsu izglītības ministram. Es nesaprotu, kāpēc šajā valstī neviens ne par ko neliekas ne zinis! Atbildīgās instaneces - sauciet Ķīli pie atbildības, skaidri un gaiši vienreiz pasakiet, ko viņš lobē, lūdzu, izvērtējiet šī smieklīgā t.s. konkursa rezultātus! Citādi visi visu zina, bet neviens neko neiebilst, un tik turpinās viss tālāk. Lai mums atkal būtu, par ko šausmināties.

paskatoties tos projektus, kas apstiprināti, var redzēt, ka tā sauktā "speciālistu" žūrija ir izvēlējusies mācību procesam maz vajadzīgus projektus, kamēr skolotāju-praktiķu projekti palika neapstiprināti

Tas bija konkursiņš savējiem - 300 tūkstoši un gandrīz tikpat tā menedžēšanai... Zinot taksi 10%, arī tas nav maz! Paskatoties šī konkursa rezultātus, tas ir fiasko, varbūt pāris darbi palīdzēs mācībās!

Protams, ka elektronisks mācību materiāls būs lētāks: 1) Ģimenēm tāpat būs jāmaksā par tīklu izmantošanu, jo bez tā nav iedomājams mācību process 2) Taisnība, Ķīlis tikai fantazē par planšetniekiem, reāli tos neieviesīs 3) Visas autortiesības piederēs tikai un vienīgi IZM - skolēniem un skolām nebūs jāmaksā ne par ko. 4) Taisnība.

Valdošajai valdības partijai Latvijas iedzīvotāju problēmas nav prioritāte, Latvija tai ir tikai kādā sestajā vietā aiz piecām atkarībām, kurās slīgst Valda Dombrovska valdība. Valda Dombrovska valdībai svarīgāk ir iztapt Starptautiskā valūtas fonda padomdevējiem, Briseles birokrātiem, skandināvu baņķieriem, Džordža Sorosa fondam un ASV vēstniecībai. Latvijas cilvēki ir tikai kaut kur pēc tam. Valdība ir neiedomājami sīkstulīga, kad jāatvēl kāda nauda sociālām lietām, bet tajā pašā laikā valdošās partijas bez kādas aiztures pirms Jāņiem nobalsoja par 25 miljonu latu piešķiršanu Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pamatkapitāla palielināšanai. Tiklīdz šī nauda bija iemaksāta, SEB banka un Swedbank glīti nokopa LHZB kapitāldaļas. LHZB kapitāldaļu pārdošanas shēmu bija izstrādājis ar SEB banku saistīts konsultants – tātad pircējs bija mācījis pārdevēju, kā pareizi pārdot preci. Neglīta, klaji cūcīga afēra. Tādas pat Latvijas ceļš un Tautas partija neatļāvās. Nav brīnums, ka Latvijas dzelzceļa kausa hokeja spēlē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa tika izsvilpta. Savulaik līdzīgs liktenis piemeklēja Aigaru Kalvīti. Tagad Āboltiņu. Bet pelnīti. Bet vēl pelnītāks ir nožēlojamais Reformu partijas reitings. Citādi jau arī nevarēja būt. Uz urrā saceptais saraksts, uz politiskā avantūrista Valda Zatlera rēķina Saeimā iekļuvušo pelēcību bariņš nemaz citādi nevarēja beigt. Kamēr Vienotībai vēl ir kāda nebūt ideoloģija un dažas personības, Reformu partijas galvenā seja pašlaik ir Edmunds Sprūdžs. Šis jauneklis sacījis, ka nav padotais nevienai asociācijai un viņam nav jāapkalpo pašvaldību vadītāji. Tas tā kā būtu dikti skaisti – jaunais skolotājs gāž apkārt naudas mijēju galdus pie tempļa. Taču nav jau arī šie pašvaldību vadītāji nekādi nejaušie garāmgājēji – viņus ir ievēlējuši cilvēki. Atšķirībā no Sprūdža, kurš varas augstumos iekļuva nejauši un uz Zatlera rēķina, pašvaldību vadītāji ir savos areālos pazīstami un autoritāti ieguvuši dzīvē, darbā un runās. Sprūdžs zina tikai lekties. Bet nu tad arī atbilstīgs reitings.

Ja kāds domā, ka izprintēt grāmatu ir lētāk nekā nopirkt drukātu grāmatu, tad vai nu viņš nezina, cik maksā vienas lappuses izdruka uz printera, vai arī strādā kādā valsts vai pašvaldības iestādē, kur visi var drukāt privātām vajadzībām cik uziet (protams, par nodokļu maksātāju naudu). Iesaku visiem "drukātājiem" salīdzināt to, cik izmaksā teiksim 200 lappušu izdrukāšana un to, cik maksā 200 lappuses bieza mācību grāmata.

Izrādās, ka Latvijā ir lētākās mācību grāmatas Eiropā, turklāt divreiz lētākas kā Lietuvā un par piektdaļu lētākas nekā Igaunijā. Es domāju, ka nu ir pamats Latvijas izdevējus patiešām saukt pie atbildības par ļaunprātīgi zemām cenām un šadu konkurenci likvidēt, ieviešot Ķīļa paša izdotas elektroniskās grāmatas, kuras tad viņš vēl paralēli izsolīs draugiem "printēšanai vai ķīļrakstā"!

A kā ĶĪlis var to zināt, ja viņš neiziet uz nekādu komunikāciju ar grāmatu izdevējiem, nav runājis ar ārstiem par datoru ietekmi uz veselību, skolu vadību par to, cik liels būs elektroenerģijas patēriņš naudas izteiksmē.