Ņemot vērā ekonomikas perspektīvas, bezdarba rādītāji šogad turpinās noturīgi, pakārtojoties sezonalitātei un citiem faktoriem, dilt. Pastiprināts pieprasījums pēc darbiniekiem gaidāms no pakalpojumu nozares, būvniecības. Ja eksportētāji noķers eirozonas atgūšanās vilni, interese par jaunu darbinieku piesaisti kāps arī no eksportējošo nozaru puses. Tikmēr bezdarbs saglabās ļoti lielu reģionalitāti, kas turpinās palielināt nepieciešamību pēc iedzīvotāju mobilitātes. Turklāt, sarūkot bezdarbam, nāksies aktualizēt, pārskatīt un diskutēt par darba devēju un darbinieku attiecībām, tas ir, par savstarpējo lojalitāti u.tml. Līdz ar tendencēm Eiropā, arī Latvijā uzmanība tiek pievērsta jauniešu bezdarba problēmai, kas tomēr lielā mērā balstās tajā, kā motivēt jauniešus iegūt nepieciešamo kvalifikāciju jeb vēlmi mācīties. Tikpat liela problēma kā jauniešu bezdarbs, Latvijā, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, turpmāk būs arī esošo vecāka gadu gājuma darbinieku noturēšana darba tirgū, kā arī citu, spējīgo, bet pagaidām ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana. Nodarbinātības politikai būs liela nozīme, iespējams pat izšķiroša, turpmākās ekonomikas attīstības gaitai.