Eksperti: Latvijas iedzīvotāji savas intereses aizstāv kūtri padomju mantojuma dēļ

Atskatoties senākā vēsturē, redzam, ka 19.gs. beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē latviešiem ikvienā pagastā bija dažādas biedrības, kurās viņi apvienojās savu interešu aizstāvībai, pastāstīja Latvijas Universitātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs profesors Ojārs Lāms.Tikmēr antropologs Klāvs Sedlenieks pauda, ka Latvijā cilvēki nav naski kolektīvā veidā aizsargāt savas intereses, jo mūsu valstī nav iesakņojusies oficiāla organizēšanās kultūra."Cilvēku vēlmi kopīgiem spēkiem cīnīties par savām interesēm jau iedragāja Kārlis Ulmanis, kurš pēc apvērsuma 1934.gada 15.maijā aizliedza visas partijas un ierobežoja brīvās domāšanas ideju. Tālāko paveica padomju vara, kuras pastāvēšanas laikā interešu aizstāvības jautājumi tika atļauti tikai caur toreizējām valsts struktūrām," klāstīja antropologs.Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norāda, ka pēdējos gados tomēr ir vērojams cilvēku aktivitātes pieaugums un vēlme cīnīties par savām tiesībām."Viens no spilgtākajiem piemēriem ir itāliešiem piederošā uzņēmuma Nordic Metalplast darbinieku streiks pērn, kad darba devējs ilgstoši tiem nebija izmaksājis algu. Strādājošie godam izturēja līdz galam, pastāvot uz to, ka uzņēmēji savas finanšu problēmas nedrīkst pārlikt uz darbinieku pleciem, un nopelnīto samaksu saņēma," pastāstīja Krīgers.Darba ņēmēju aizstāvis pauda pārliecību, ka arodbiedrību darba rezultāts ir vērtējams ne tikai pēc notikušajiem streikiem, bet arī aizstāvot strādājošo intereses valstiskā līmenī, cīnoties par to, lai situācija tiktu uzlabota, nevis pasliktināta.Lai Latvijas arodbiedrības iegūtu lielāku spēku, tām, iespējams, vajadzētu vairāk mācīties no Zviedrijas, kur tieši arodbiedrības ir viens no labklājības valsts stūrakmeņi. Šajā ziemeļvalstī arodbiedrībām ir reāls spēks - to pierāda notikumi 2004.gadā, kad zviedru celtnieku arodbiedrības bloķēja Latvijas būvfirmas "Laval" būvniecības objektu, kā iemeslu minot to, ka latviešiem maksā mazākas algas nekā paredz Zviedrijā pastāvošais kolektīvais darba līgums, atgādināja Sedlenieks.Zviedrijā aktīva arodbiedrību kustība ir veidojusies vairāk nekā 100 gadu garumā, kurpretim Latvijā aktīvs sociālais dialogs ir veidojies  tikai pēdējos 20 gadus, norāda eksperti.Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība uzsākusi kampaņu Esi zem jumta, ar kuru vēlas vienot strādājošos un atgādināt, ka par darbinieku tiesībām ir jācīnās, uzsvēra Krīgers.