Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka katra konkrētā speciālista algu līmeni jānosaka darba tirgum, nevis valdībai. "Obligātā kārtā paaugstinot minimālo algu, ciest varētu gan darba devēji, gan ņēmēji," uzsvēra Endziņš.
Pēc viņa domām, lēmums palielināt minimālo algu var piepulcēt bezdarbnieku rindām mazāk kvalificētus darba ņēmējus, kuriem par šo vienkāršo darbu veikšanu uzņēmējam nav ekonomiska pamatojuma maksāt vairāk. Endziņš uzskata, ka svarīgāk būtu paaugstināt neapliekamo minimumu.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka, lai palīdzētu nabadzības riskam pakļautiem strādājošiem iedzīvotājiem, ir daudz labāki un efektīvāki līdzekļi nekā minimālās algas paaugstināšana, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana vai atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināšana.
"Lai mazinātu nabadzību, ir jāveicina uzņēmējdarbības vide, sekmējot uzņēmumu attīstību Latvijā. Brīdī, kad tirgū vēlēsies strādāt un strādās vairāki gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji, paaugstināsies algas līmenis valstī kopumā. Ekonomikas izaugsme un konkurence ir galvenie atalgojuma pieauguma virzītājspēki," uzsvēra LDDK vadītāja.
Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka valstī patlaban noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Viņaprāt, tam būtu jābūt vismaz 303 lati.
Savukārt valdošās koalīcijas partijas vēl vērtē dažādus pasākumus nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai. Partijas uzskata, ka par iespēju palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu jālemj nākamā gada valsts budžeta kontekstā.
Šogad minimālā mēneša darba alga ir 200 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,203 lati.