Eksperti: Pārtikas tehnoloģijas nozarei ir zems prestižs

Neskatoties uz citām studiju programmām un profesijām piesaistīto jauniešu lielo īpatsvaru, samērā neliels skaits absolventu izvēlas mums, pārtikas ražotājiem, nozīmīgo pārtikas tehnologa izglītību. Līdzīgi kā citās jomās starp šiem jauniešiem ir gan profesijai ļoti piemēroti, gan studiju programmu kaut kā nebūt apguvušie. Neraugoties uz iegūtajiem izglītības dokumentiem, absolventu profesionālā gatavība strādāt un tātad arī konkurētspēja darba tirgū ir samērā vāja, portālam Diena.lv atzina L. Bemhena. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča norādīja, ka diploms patiešām vēl neapliecina absolventa zināšanas, spējas un varēšanu strādāt pārtikas nozarē. Tas ir nemitīgs sevis pilnveidošanas un jaunu zināšanu ieguves process visa mūža garumā, sacīja I. Ciproviča. Tai pat laikā viņa uzsvēra, ka pārtikas speciālistu izglītošana nav tikai augstskolas uzdevums - tā ir arī pārtikas ražotāju līdzdalība šajā procesā. "Cik uzņēmuma speciālisti ir gatavi investēt zināšanas un laiku praktikantos, kas katru gadu vasaras mēnešos iegūst pirmās ar nozari saistītās iemaņas? Cik labprāt vēlamies šos praktikantus redzēt pie sevis arī nākamos gadus? Vai plānojam atbalstīt centīgākos un labākos studentus?" jautāja I. Ciproviča.Pārtikas speciālistu sagatavošana ir augstskolas un pārtikas nozares uzņēmumu kopdarbs, sarunā ar portālu Diena.lv uzsvēra LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne I. Ciproviča.Savukārt Valmieras Profesionālās vidusskolas (VPV) direktors Ēriks Spuriņš norādīja, ka lielākoties visi pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuros pēc absolvēšanas nonāk VPV sagatavotie speciālisti, parasti ir apmierināti ar jaunajiem profesionāļiem. "Mūsu Valmieras Piens un kādreiz arī Valmieras Gaļas kombināts - visi bija ļoti apmierināta ar mūsu speciālistiem, kurus sagatavoja Valmieras Pārtikas skola - tagad Valmieras Profesionā vidusskola," portālam Diena.lv sacīja Ē. Spuriņš.Viņš, līdzīgi kā I. Ciproviča, uzskata, ka lielāks atbalsts nepieciešams tieši no darba devēju puses. "Lielāku aktivitāti sagaidu tieši no darba devējiem, turklāt jaunos speciālistus vajadzētu virzīt caur arodskolām, nevis kaut kādiem citiem kantorīšiem, kas apmāca bezdarbniekus. Darba devējiem būtu vairāk jāpalīdz, uzsvēra Ē. Spuriņš.Tāpat Ē. Spuriņš saka, ka šobrīd pārtikas ražotāju specialitātei ir ļoti zems prestižs un audzēkņi nelabprāt stājas skolās, kuras gatavo šīs jomas profesionāļus. Pagājušajā gadā VPV  neesot varēju nokomplektēt pat 25 cilvēku grupu, jo, kā saka Ē. Spuriņš, audzēkņi pēdējos gados neizrāda lielu interesi par šo specialitāti.Līdzīga situācija ir arī Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā (PRV), kur pagājušajā gadā tika uzņemti praktiski visi, kas vēlējušies mācīties, portālam Diena.lv pastāstīja PRV profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības daļas vadītājs Arnolds Silavs. "Līdz mācību beigām paliek aptuveni 50 procenti no uzņemto skaita. Jauniešus diemžēl tīrā ražošana neinteresē, viņus diezgan atbaida šī situācija," sacīja A. Silavs.